Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta, ir kā karsts kartupelis, kuru politikāņi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā.
“Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,” intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.
Vai partijas kļuvušas trūcīgākas?
2016.gadā visu Latvijas partiju ienākumu kopsumma, atbilstoši KNAB mājaslapā publicētajiem partiju gada pārskatiem, bija 1 837 507 eiro, un valsts finansējums veidoja tikai trešo šīs summas daļu. 13. Saeimas vēlēšanu gadā ziedojumu piesaistes ziņā līderi ir trīs – Zaļo un Zemnieku savienība, kura no 1.janvāra līdz Jāņiem ziedojumos bija saņēmusi 306 842 eiro, bet Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija attiecīgi vēl 13 005 un 10 670 eiro; Saskaņai saziedoti 166 923 eiro, Vienotībai – 149 285 eiro. Taču priekšvēlēšanu reklāmas televīzijā un radio, vides reklāmas un citas aktivitātes vēlētāju balsu ķeršanai ir dārgs prieks, bet LNT ziņu TOP 10 jūnija sākumā ziņoja, ka partiju kases ir krietni tukšākas, nekā pirms četriem gadiem. Ja 2014. gada maijā partijas ziedojumos kopumā bija saņēmušas 1 484 889 eiro, tad tagad to apmērs sarucis līdz 594 434 eiro. Raidījumā politoloģe Iveta Kažoka vērsa uzmanību arī uz to, ka kampaņas partijas mēdz finansēt arī uz parāda. “Tas nozīmē, ka tajā brīdī, kad partijas ieraudzīs, ka priekšvēlēšanu cīņa varbūt ir aktīvāka, nekā sākotnēji šķitis, iespējams, ka mēs redzēsim masīvas kampaņas par spīti tam, ka priekšvēlēšanu ziedojumu datubāzē nekas par to neliecināja.”
Eksperti ne vienu gadu vien runā par to, ka pilnīga partiju finansēšana no valsts budžeta politisko procesu padarītu ievērojami caurspīdīgāku un godīgāku. Kā norāda “Providus”, doma par valsts finansētām politiskajām partijām nav jauna ne pasaulē, ne Latvijā. Pirmo reizi valsts finansējums partijām tika piešķirts 20.gadsimta piecdesmitajos gados un šobrīd jau ir kļuvis par normu – šādu finansēšanas modeli ir izvēlējušās vairākums pasaules demokrātisko valstu.
Piecu procentu melnā kase
To, ka partiju pilnīga finansēšana ļautu izbēgt no daudzām Latvijas politikas īpatnībām, apliecina arī vairāk kā desmit gadus seni notikumi.
2006.gada nogalē Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros gaismā nāca informācija par tā sauktajiem “Gitas failiem”. Ventspils tranzītuzņēmumu ilggadējās grāmatvedes Gitas Grasmanes datorā atradās informācija gan par to, kā realizēta shēma, ar kuras palīdzību “Ventspils naftas” peļņa novirzīta uz, prokuratūras vārdiem runājot, “noziedzīgas grupas dalībnieku pārstāvētajiem uzņēmumiem”, gan, ka pieci procenti no mākslīgi radītu starpniekuzņēmumu peļņas novirzīti juridisku un fizisku personu korumpēšanai. G. Grasmanes grāmatvedības tabulās korupcijas fonda izlietojums ir daļēji vai pilnībā šifrēts. Visbiežāk minētas iesaukas, atsevišķos gadījumos partiju nosaukumi vai vārdi un uzvārdi – Zemnieks, ZZS, Pleskavas šoseja, Zaļie, J.P., D.P., Zvaigznīšu brīdis, Mācītājs, Krāsotājs, Āpsis, Izkapts, Šoferis, Arājs, J.Lor., V.Krišt, A.G., V.Birk., Apinis, Iesalnieks utt.. Par 5% korupcijas fonda eksistenci un tā izlietojumu politiķu uzpirkšanai liecinājuši arī bijušie Lemberga biznesa partneri un citi iesaistītie, prokuratūra Šveicei nosūtītajā tiesiskās palīdzības līgumā minējusi, ka tai ir pierādījumi, ka 2006 gadā nelegālai politiķu un citu amatpersonu uzpirkšanai grupējums iztērējis 2 860 075 dolārus. Dīvainā kārtā šī lieta joprojām “karājas gaisā”.
Vai atkal tiks vesti naudas čemodāni?
Portālā runalatvija.com viedokļa rakstā izteikts pieņēmums, ka, iespējams, politiķu korumpēšana turpinās. Publikācijā minēts Edgars Ciniņš, kurš pirms daudziem gadiem ne reizi vien esot fiziski vedis politikāņiem domātus naudas čemodānus. “Tieši Ciniņš esot bijis tas, kas bieži fiziski čemodānus vedis partiju cilvēkiem un tā saucamajiem stipendiātiem. Ciniņš ir precējies ar Evu Ciniņu. Eva Ciniņa savulaik strādāja Ventspils Hansabankas nodaļā ar lielākajiem klientiem (zelta klientiem) – respektīvi apkalpoja visus Lemberga sabiedrotos un viņu pašu. (..) Tagad Latvijas politikā izskanējušas runas, ka Edgars Ciniņš un Eva Ciniņa atkal aktīvi iesaistās politiskajos procesos. Pastāv netiešas norādes, ka, izmantojot vecos sakarus un shēmas, E. Ciniņš, pēc tam kad tika izmests no Ventspils tranzītbiznesa par rupjiem pārkāpumiem un zaudējumu nodarīšanu uzņēmumiem, atkal ķēries pie partiju finansēšanas ar melno naudu, lai tiktu pie kādas siles, no kuras baroties…”
Par to, ka partijām varētu būt arī nereģistrēta nauda, vēl martā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē brīdināja “Providus” pārstāvis Valts Kalniņš. “Es esmu diezgan pārliecināts, ka tāda nauda ir, un tā ir pietiekoši liela. Jautājums, vai KNAB spēj ar to cīnīties,” teica Kalniņš.
Kampaņas tēriņus KNAB sāks uzraudzīt 9. jūnijā, kad oficiāli sākas aģitācijas periods. Priekšvēlēšanu izdevumiem katrai partijai maksimāli ļauts iztērēt 533 348 eiro.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
