Pašlaik plastmasas izstrādājumu piesārņojums Kurzemes piekrastē galvenokārt vērtējams kā nemainīgi liels, stāsta vides eksperts Jānis Ulme.
Viņš norādīja, ka ekspedīcijas Mana jūra laikā īpaši negatīvas atkritumu piesārņojuma tendences novērotas Rucavas novadā. Tāpat vides ekspertus īpaši satrauc nemainīgi lielais plastmasas atkritumu īpatsvars, kas novērojams lielākajā daļā Kurzemes piekrastes.
Ulme norādīja, ka plastmasas atkritumu īpatsvars vides piesārņojumā norāda uz nopietnākām problēmām nekā tikai apsaimniekotāju neefektivitāti. “Papīra, metāla vai stikla vides piesārņojums nerada apdraudējumu veselībai, savukārt plastmasa gan. Sadaloties jūras vidē, tā rada negatīvus ekosistēmas efektus, jo lēnām nonāk barības ķēdē. No zivīm un putniem kaitīgas plastmasas sastāvdaļas atgriežas arī cilvēku pusdienu galdiem,” uzsvēra Ulme.
Taču ir arī rajoni, kuros novērojama situācijas uzlabošanās. Kā piemērus Ulme minēja Bernātu un Ziemupes teritorijas. “Tās ir vietas, kur apmeklētāju noslodze pieaug, bet vides apsaimniekošana ir pareiza un iedzīvotāji teritorijas uzturēšanai ir pietiekami koordinēti. Tur situācija ir ļoti laba,” sacīja Ulme.
Viņš piebilda, ka no malas ir grūti noteikt kopējo jūras piesārņojumu, jo krastā tiek izskaloti vien 15% no atkritumiem. Vēl 15% peld pa ūdens virsmu, savukārt 70% atkritumu atrodas ūdens gultnē.
Taujāts par iespējamu Latvijas piekrastes piesārņojuma izcelsmi, Ulme atbildēja, ka lielākā daļa, jeb vidēji 80% sastāda sauszemes izcelsmes atkritumi. “Tie ir vai nu piekrastes tūrisma, nepareizas apsaimniekošanas, vai nu arī kanalizācijā jauši vai nejauši nokļuvuši atkritumi. Tikai viena piektdaļa jūras piesārņojuma ir no “parastajiem” vaininiekiem – zvejniecības, kuģniecības un atpūtas kuģniecības,” skaidroja Ulme.
Vides izglītības fonds sadarbībā ar vairākiem Baltijas jūras reģiona partneriem Latvijā ir sācis īpašas metodikas testēšanu. Eksperti ar tās palīdzību mēģina noteikt, cik lielu daļu piekrastes piesārņojuma sastāda Latvijas iedzīvotāju atkritumi, kas sākotnēji nonākuši upēs un pēcāk ienesti jūrā. Metodiku izstrādājis Somijas Vides Institūts (SKYE).
Piektdien, 21.jūlijā ekspedīcija nonāca Ventspilī. Vienā dienā ekspedīcijas dalībnieki noiet vidēji 20 līdz 30 kilometrus, tādēļ visu 500 kilometru garo maršrutu viņi plāno noiet līdz 10.augustam.
Kampaņa notiek kopš 2012.gada ar mērķi aktualizēt jūras piesārņojošo atkritumu problemātiku un vērst uzmanību uz plašāku piekrastes vides aizsardzības jautājumu loku.
Kampaņas atpazīstamākā iniciatīva ir zaļā ekspedīcija Mana jūra, kurā katru vasaru tiek mērots vairāk nekā 500 kilometrus garš ceļš gar Latvijas jūras piekrasti. Ekspedīcijas laikā tiek veikts jūras piesārņojošo atkritumu monitorings un citas izpētes, dalībniekiem ir iespēja iepazīt Latvijas piekrastes dabas daudzveidību, kā arī uzzināt vairāk par vides problēmām tiekoties ar vides ekspertiem un aktīvistiem kopīgās nodarbībās vai lekcijās.
Autors: LETA / Foto: LETA
