Latvijas iedzīvotāji pārvērtē savas prasmes kontrolēt finanses un izmantot finanšu pakalpojumus, turklāt šis prasmes galvenokārt nosaka izglītības līmenis, secināts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) vadībā izdotajā pārskatā Dzīves meistarība un informācijpratība par tautas attīstību Latvijā 2015./2016.gadā.
Pārskatā norādīts, ka diezgan daudz jeb 41% iedzīvotāju vispār nemeklē informāciju par jautājumiem, kas skar viņu prasmi kontrolēt savas finanses un izmantot finanšu pakalpojumus. “Dzīves meistarība un informētība finanšu pārvaldībā ir cieši saistītas, bet daļai iedzīvotāju vēl nepietiek zināšanu un iemaņu, lai pievērstu uzmanību informācijai par finanšu pārvaldību. Novērtējot dzīves kvalitātes rādītājus, redzams, ka daudzu respondentu priekšstats par savu pratību šajā jomā ir pārāk pārvērtēts,” pausts pētījumā.
Pārskatā pausts, ka informācijpratības un dzīves meistarības finanšu un iepirkšanās jomā vēl viena nopietna problēmām ir, ka joprojām daudziem Latvijas iedzīvotājiem nav iepriekšējas teorētiskās un praktiskās sagatavotības finanšpratības jomā. “Latvijas iedzīvotāju pētījuma aptaujas rezultāti parādīja labākā gadījumā vidējus rezultātus,” pauž pētnieki.
Turklāt, lai gan vairāk nekā puse iedzīvotāju veido uzkrājumus, tie ir mazi vai nav pietiekami likvīdi, lai tos varētu izmantot nepieciešamības gadījumā.
Līdz ar to, pēc pārskatā paustā, svarīgākais Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014.-2020.gadam uzdevums ir izglītības pilnveidošana un realizācija, pirmkārt, izglītības iestādēs – gandrīz no bērnudārza līdz augstskolai, kā arī ar dažādu vispārizglītojošu iestāžu, interneta vietņu un citu instrumentu palīdzību.
Vienlaikus pētnieki norādījuši, ka, ņemot vērā sociāli neaizsargāto iedzīvotāju īpatsvaru Latvijā, svarīgi nodrošināt tiem piemērotu izglītojošu informāciju par finanšu jautājumiem. “Informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm, finanšu sektoru, uzņēmumiem un iedzīvotājiem jābūt regulārai un visiem saprotamā valodā,” uzsvērts pārskatā.
Tāpat pētnieki secinājuši, ka ļoti liela nozīme finanšpratības paaugstināšanā ir ģimenei. Iepriekšējie pētījumi pierādīja, ka jauniešu iesaiste, piemēram, ģimenes budžeta plānošanā, būtiski uzlaboja viņu izpratni par ienākumu un izdevumu sadalījumu, naudas lomu ekonomikā un dzīves kvalitāti.
Autors: LETA / Foto: LETA
