Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. Labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi publiskotie dati.
Uz valsts autoceļiem turpināja pieaugt satiksmes vidējā diennakts intensitāte. Salīdzinot ar 2016.gadu, tā ir pieaugusi par 3%. Savukārt 2016 gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, satiksmes intensitāte pieauga par 8% un pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes līmeni.
Visaugstākā satiksmes intensitāte pērn bijusi uz Bauskas šosejas, kur reģistrētas vidēji 12 240 automašīnas diennaktī, uz Rīgas apvedceļa posmā Salaspils-Babīte (11 891 automašīnas diennaktī) un uz Jelgavas šosejas (11 585).
Galveno valsts autoceļu posmi, uz kuriem satiksmes intensitāte pērn bija visaugstākā, ir Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Babīti – pa to diennaktī vidēji braukušas 45 238 automašīnas. Seko Vidzemes šoseja posmā no Rīgas robežas līdz Tallinas šosejai (40 128) un Ventspils šoseja Jūrmalas šosejas posmā no pagrieziena uz Babīti līdz Jūrmalai (38 311).
Pagājušajā gadā VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes ministrijas uzdevumā veikuši autoceļu tīkla izvērtējumu un inventarizāciju, izstrādājot interaktīvu kartogrāfisku instrumentu, kurā apkopota informācija par visiem valsts, pašvaldību, privātajiem un mežu ceļiem. Šīs inventarizācijas rezultātā identificēti apmēram 4 000 km vietējo ceļu, kuriem pašlaik nav lietderīgi atrasties valsts pārraudzībā. Šajos posmos ir samazinājusies satiksmes intensitāte, un tie pārsvarā atrodas vienas pašvaldības teritorijā, ir mazāk nozīmīgi, neved uz skolām vai kādām citām sabiedriski nozīmīgām vietām.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
