Pagājušajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 926 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ceturtdien publiskotie dati. Salīdzinot ar 2016. gadu, vidējā alga palielinājās par 67 eiro jeb 7,9%, un tā pieauga visās jomās.
Vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro jeb 72,9% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,0%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2017. gadā par 2,9%, bija 4,0%.
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa pērn straujāk pieauga Vidzemes reģionā – par 9,5%. Pārējos reģionos pieaugums bija 8,0 līdz 8,4% robežās. Rīgā, kur 2017.gadā bija vislielākā vidējā darba samaksa (1044 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 7,6%.
Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 640 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 739 eiro, Kurzemē – 775, Zemgalē – 786, bet Pierīgas reģionā – 871 eiro.
Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn no 75 līdz 60 eiro samazinājās darba vietā piemērojamais minimālais neapliekamais minimums, bet valstī noteiktās minimālās algas pieaugums bija 2,7%.
Pērn vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā – 951 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 904 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 8,3% gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 7,4% un vispārējās valdības sektorā – par 8,1%.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Bruto darba samaksas fonds 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājās par 8,2% jeb 631,6 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,4%. Jāatzīmē, ka pēdējos četros gados vidēji valstī darbinieku skaita pieauguma tempi bija ļoti zemi un lielāka ietekme uz vidējās darba samaksas pārmaiņām bija tieši darba samaksas fonda kāpumam.
Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visstraujāk – par 11,8% – darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību.
Straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās nozarē, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarē, zinātnes nozarē. Izglītībā samaksa pieauga par 10,3%, tirdzniecībā – par 9,5% (straujāk – vairumtirdzniecībā), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 9,3%, lauksaimniecības mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 8,8% (straujāk – zivsaimniecībā), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 8,7% (straujāk – ēdināšanas pakalpojumu nozarē), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 8,3% un apstrādes rūpniecībā – par 8,2%.
Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot lauksaimniecības mežsaimniecības un zivsaimniecības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares, vidējās darba samaksas pieaugumu ietekmēja gan darba samaksas fonda palielinājums, gan pilnas slodzes darbinieku skaita kritums. Savukārt lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un informācijas, komunikācijas pakalpojumu nozaru uzņēmumos darba samaksas fonds pieauga straujāk par darbinieku skaitu.
2017.gadā vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.
Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, nekustamo īpašumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
