Ministru kabinets šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas jauno kārtību.
Kvalitātes pakāpe ir pedagoga profesionālās darbības novērtēšanas rezultāts un tā ir spēkā tikai tajā izglītības iestādē, kurā pedagogam veikta novērtēšana.
Pirmo kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību raksturos mērķtiecīgi organizēts mācību process, nodrošinot labvēlīgu mācību vidi, piemērotu mācību metožu un sadarbības formas izvēle, kas vērsta uz izglītojamo mācīšanos orientēta procesa organizēšanu un izglītojamo kompetenču veidošanu.
Otro kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību papildus raksturos daudzveidīgu mācību stratēģiju izmantošana ikdienas darbā, sasniedzot un regulāri uzturot izglītojamo spējām atbilstošus sasniegumus, un visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, radot iespējas izglītojamiem sadarboties un izziņas procesā aktīvā darbībā veidot saskarsmes prasmi, attīstot spējas un kompetences.
Savukārt trešo kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību raksturos arī prasme rast piemērotus risinājumus gan standarta, gan nestandarta situācijās, izmantojot profesionālo pieredzi un inovācijas pedagoģijā, kā arī aktīva iesaiste personības attīstībā, savas pieredzes pārneses nodrošināšanā un izglītības iestādes attīstības veicināšanā.
Novērtēšana notiks, gan vērojot mācību stundas, nodarbības, vai citus ar izglītojamā atbalstu saistītus pasākumus, gan vērtējot pedagoga pašvērtējumā atspoguļotos profesionālās darbības rezultātus.
Izglītības iestāde vērojamo stundu skaitu noteiks, ņemot vērā pedagoga slodzi izglītības iestādē, mācāmo mācību priekšmetu skaitu, pedagoga pieredzi un citus aspektus, savukārt Izglītības iestādes dibinātājs varēs noteikt, vai paredzēt vienotu vērojamo mācību stundu vai nodarbību skaitu visām pašvaldībā esošajām mācību iestādēm.
Novērtēšanu veiks izglītības iestādē izveidota komisija ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā. Tajā varēs iekļaut izglītības iestādes vadītāja vietniekus, mācību priekšmetu vai izglītības jomas metodiķus, pieredzējušus pedagogus, pedagogu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, ārējos vērtētājus – pašvaldības izglītības pārvaldes pārstāvjus vai pedagogus no citām izglītības iestādēm. Izglītības iestādei jāizstrādā normatīvs, kurā nosaka komisijas darbības kārtību, pienākumus, novērtēšanas norises kārtību, novērtēšanas laika plānojumu, novērtēšanas kritērijus atbilstoši novērtēšanas virzieniem, kā arī rezultātu apkopošanas, lēmuma pieņemšanas un apstrīdēšanas kārtību, saskaņojot to ar izglītības iestādes dibinātāju.
Pedagogiem novērtēs pedagoģiskā procesa plānošanu un organizāciju, norises efektivitāti, mērķtiecīgumu un rezultātu, pedagoga ieguldījumu izglītojamā individuālo spēju attīstībā un vajadzību nodrošināšanā, pedagoga ieguldījumu izglītības iestādes attīstības veicināšanā, kā arī pedagoga sadarbību ar izglītības procesā iesaistītajām pusēm, tai skaitā, vecākiem, citām valsts un pašvaldību iestādēm un dienestiem, prasmi konfliktu un problēmu risināšanā, kā arī profesionālās pieredzes uzkrāšanu un pārnesi, daloties pieredzē ar kolēģiem.
Savukārt sociālos pedagogus, skolotājus logopēdus un izglītības psihologus novērtēs darbībā, kas iekļauj izglītojamā attīstības diagnosticēšanu, atbalsta plānošanu un organizēšanu, iesaistīšanos problēmu risināšanā, izvērtēšanā un atgriezeniskās saites nodrošināšanā, sadarbojoties ar izglītojamā ģimeni un pašvaldību.
Visu pedagogu profesionālās darbības novērtēšanas procesā tiks ņemta vērā labvēlīgas mācību vides nodrošināšana mācību stundās un nodarbībās, kas iekļauj visu ar vidi saistītu apstākļu veidošanu, paradumu sekmēšanu tai skaitā veselību veicinošas vides nodrošināšanu.
Lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu pieņems izglītības iestādes direktors, pamatojoties uz komisijas izteikto priekšlikumu. Taču gadījumā, ja pedagogs nepiekrīt novērtējumam, viņš piecu darbdienu laikā varēs apstrīdēt novērtēšanas rezultātu, iesniedzot rakstisku iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.
Pēc atkārtotas profesionālās darbības novērtēšanas ar pieaicinātajiem papildu vērtētājiem tiks pieņemts galīgais lēmums par darba izpildes novērtējumu. Lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam ir tiesības pārsūdzēt, vēršoties tiesā.
Kvalitātes pakāpi piešķirs uz vienu, diviem vai trīs mācību gadiem. Šādas kvalitātes pakāpes piešķiršanas derīguma termiņa variācijas tiek piedāvātas, ņemot vērā izglītības iestāžu atšķirīgo lielumu pēc izglītojamo skaita un attiecīgi arī pedagogu skaita, kā arī izglītības iestāžu specifiku. Ministrijā uzsvēra, ka šāds risinājums ļaus sniegt lielāku metodisko atbalstu jaunajiem pedagogiem, bet pedagogiem ar lielāku darba pieredzi un darba kvalitāti, nosakot garāku kvalitātes pakāpes derīguma termiņu, mazinās birokrātisko slogu un veicinās uzticēšanos izglītības iestādes vadībai un novērtētajam pedagogam. Pedagogam būs tiesības pieteikties uz atkārtotu novērtēšanu pirms pakāpes derīguma termiņa beigām, ja pedagogs gribēs pretendēt uz augstāku kvalitātes pakāpi.
Pārejas periodā no šī gada septembra līdz 2019.gada septembrim pedagogi, kuriem esošās apliecības termiņš beidzas no 2016.gada 31.augusta līdz 2018.gada 31.augustam, varēs pieteikties uz novērtēšanu uzreiz pēc noteikumu stāšanās spēkā, savukārt esošo kvalitātes pakāpju termiņš šiem pedagogiem tiek pagarinās līdz 2018.gada 31.augustam. Pedagogiem, kuri līdz šim ieguvuši 3., 4., 5. kvalitātes pakāpi, tās termiņš saglabāsies līdz kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta termiņa beigām. Pārejas posmā pedagogiem, kuri līdz šim ieguvuši 3., 4., un 5. kvalitātes pakāpi saskaņā ar Izglītības likuma pārejas noteikumiem, tiek saglabāta esošā pakāpe un piemaksa.
Autors: LETA / Foto: LETA
