Līdz ar akcīzes nodokļa pieaugumu martā par 51% un ieviestajiem PET iepakojuma ierobežojumiem, Latvijas alus tirgus kritums martā sasniedzis 15% un tā ražošanas apjomi samazinājušies par 35%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka līdzīgas tendences saglabājušās aprīlī, kad alus tirgus samazinājās par 12%.
Atšķirībā no alus nozares, kas šobrīd piedzīvo lejupslīdi, stiprā alkohola patēriņš (+10%) un tā imports (+10,7%) turpina palielināties.
“Kritums alus tirgū bija sagaidāms, jo alus tirgus pēdējos gados Latvijā stagnē un turas virs ūdens, pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, kas veido aptuveni 10% no visa Latvijas alus tirgus. Šī situācija spilgti apliecina, cik svarīga ir pārdomāta un konkurētspējīga nodokļu politika, lai kāda no tautsaimniecības nozarēm spētu veiksmīgi pastāvēt,” norāda Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja Ināra Šure.
Par 10% martā un 15% aprīlī samazinājušies alus tirdzniecības apjomi PET iepakojumā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu. To ietekmēja lēmums no 1. marta ierobežot alus tirdzniecību šajā iepakojuma veidā, un sagaidāms, ka šis kritums turpināsies vēl pāris mēnešus.
Alus nozares pārstāvji gan atzīst, ka maija mēnesis ražotājiem ir iesācies veiksmīgi, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem. Ja laika apstākļi lutinās arī turpmāk un uz Latvijas simtgades svinību pasākumiem vasarā ieradīsies daudz tūristu, tad alus nozares kritums šī gada pirmajos mēnešos gada griezumā varētu izlīdzināties.
“Alus tirdzniecībai ir izteikti sezonāls rakstus, jo, iestājoties siltākam laika periodam un palielinoties ārvalstu tūristu skaitam, alus pārdošanas apjomi būtiski pieaug. Faktiski alus ražotāji vasarā nopelna sev iztiku izdzīvošanai ziemas mēnešos, jo vasarā alus pārdošanas apjomi var būt līdz pat divām reizēm lielāki,” norāda Šure.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
