Pašvaldību uzņēmumiem turpmāk būs daudz grūtāk konkurences cīņā izstumt no tirgus privātos uzņēmējus, jo saskaņā ar grozījumiem Konkurences likumā, Konkurences padomei piešķirtas plašākas pilnvaras vērsties pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka pašvaldības vairs nevarēs nodrošināt saviem uzņēmumiem nepamatotas priekšrocības attiecībā pret analogus pakalpojumus sniedzošiem citiem tirgus dalībniekiem.
Likuma grozījumi ir nepieciešami, jo Latvijā, tajā skaitā arī Ventspilī, viena no uzņēmējdarbības vides problēmām ir konkurences neitralitātes principa neievērošana publisku personu darbībā, kas izpaužas kā nepamatotas priekšrocības publisku personu kapitālsabiedrībām. Latvijā pašvaldības jau izsenis pamanījušās sniegt ne vien ar komunālo sfēru saistītus pakalpojumus, bet iesaistījušās arī tradicionālās privātuzņēmēju darbības sfērās.
Pašvaldības zārcinieki, pašvaldības ēdinātāji, zobārsti un viesnīcnieki, būvnieki, kravu pārvadātāji, televīzijas apraides nodrošinātāji un pat spirta brūži atņem darbu privātajiem uzņēmējiem, un komersants vienkārši spiests aiziet no tirgus, bet darbinieki paliek bez darba. Uzņēmējam, kurš operē ar saviem privātajiem līdzekļiem, ir grūti vai pat neiespējami konkurēt ar uzņēmumiem, kuri biznesā iegulda pašvaldības naudu. Kā savulaik norādīja Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, “sekas ir bēdīgas – darba nebūs. Būs pašvaldības kapitālsabiedrība, taču pastāv risks, ka tas ilgtermiņā būs neefektīvs uzņēmums”.
Kāpēc pašvaldību lobijs ir pret?
Jāatzīmē, ka izmaiņas Konkurences likumā attiecībā uz pašvaldību uzņēmumiem bija izstrādātas jau sen, taču pašvaldības to ieviešanu centās bremzēt. Proti, šādi likuma grozījumi iedragāšot pašvaldību autonomiju, jo Konkurences padomes lēmumi tad būšot svarīgāki, nekā vietējo domju saistošie noteikumi. Esot sagaidāma pārāk liela kontrole! Kāpēc pašvaldību lobijs tā cīnījās pret minētajiem Konkurences likuma grozījumiem? Atbilde ir vienkārša – nauda.
Lursoft aprēķini rāda, ka, piemēram, 2015.gadā pašvaldību kapitālsabiedrības kopumā nopelnījušas 6,31 miljonus eiro. Savukārt visu valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību peļņa ir apmēram 64% no visas Latvijas tautsaimniecības peļņas. Teorētiski visi šie labumi pieder sabiedrībai, kura ar saviem nodokļiem šai uzņēmējdarbībai devusi sākuma kapitālu, taču realitātē sabiedrība no tā tik vien iegūst, kā pamatīgus (iespējams, nereti “uzpūstus”) rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un citiem pašvaldību uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.
Sākotnējā variantā KP vēlējās tiesības atcelt pašvaldību saistošos noteikumus, kas deformē tirgu, taču Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Pašvaldību savienības spiediena rezultātā likuma grozījumi tapa daudz maigākā redakcijā. Proti, šobrīd likumprojekts paredz, ka KP, lai novērstu konkurences ierobežojumus, veic pārrunas ar konkrēto iestādi vai kapitālsabiedrību, bet, ja pārrunu ceļā konkurences ierobežojumu nav iespējams novērst, KP ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek kapitālsabiedrībai tiesisko pienākumu, kas novērš konkurences kavēšanu. Tāpat jaunais regulējums ļaus KP vērsties pret tirgus dalībniekus diskriminējošiem materiāliem pašvaldību laikrakstos vai arī caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu.
Kas sedz zaudējumus?
Visvairāk pašvaldībām piederošo uzņēmumu ir Latvijas lielajās pilsētās – Rīgā (18), Daugavpilī (14), Liepājā (14) un Ventspilī (11). Kā liecina Lursoft 2017. gadā veikta pētījuma dati, ir gana daudz tādi pašvaldību uzņēmumi, kuri pēdējo gadu laikā nesuši peļņu, bet ir arī daudz tādu, kuriem ir negatīva bilance, daži no tiem nes pat smagus zaudējumus. Piemēram, saskaņā ar statistikas datiem visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais rezultāts negatīvs bijis tikai 2009. un 2010. gadā, kamēr pašvaldību uzņēmumi ar zaudējumiem strādājuši laikā no 2011. līdz 2014. gadam. Visbūtiskākos zaudējumus pašvaldību uzņēmumi cieta 2011. gadā, kad kopējie zaudējumi veidoja 12,61 miljonus eiro. Trijiem uzņēmumiem togad zaudējumi pārsniedza pat vienu miljonu eiro. Visbēdīgāk klājās pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas gadu noslēdza ar 4,54 miljonu eiro zaudējumiem un pašvaldības SIA Ventspils siltums ar 1,21 miljonu eiro zaudējumiem.
Tas raisa vielu pārdomām, cik efektīvi notiek pārvaldība, vai tiešām aiz pašvaldību vadību saukļiem par iedzīvotājiem piedāvātajām “draudzīgajām cenām” neslēpjas kas cits, proti, par zaudējumiem netieši jāmaksā vien pašiem iedzīvotājiem. Tanī pašā laikā minētajiem uzņēmumiem neefektīva darbība nebūt vēl nenozīmē slēgšanu, jo piederība pašvaldībai tiem garantēti nodrošina ne vien zaudējumu segšanu no pašvaldības, t.i. iedzīvotāju līdzekļiem, bet arī klientus un līdz ar to naudas plūsmu.
Ko dod nevienlīdzīga konkurence?
Pēdējo astoņu gadu laikā to uzņēmumu skaits, kuros pašvaldības ieguldījums ir vismaz 51%, samazinājies par trešdaļu. Vienlaikus, baudot piederību vietvarām un iespēju strādāt īpašos konkurences apstākļos, vidējais apgrozījums audzis par 40%. Teicamos apgrozījuma rādītājus gan nodrošinājusi nevis pakalpojuma unikalitāte, inovācijas vai izcils mārketings, bet gan piederība pašvaldībai un darbošanās minimālas konkurences vai bezkonkurences apstākļos. Par to vislabāk liecina tas, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums 2015.gadā bijis 21,5 tūkstoši eiro, kamēr pašvaldību uzņēmumu vidējais rādītājs – 745,17 tūkstoši eiro uz vienu uzņēmumu.
Jācer, ka pēc grozījumiem Konkurences likumā un Konkurences padomes pilnvaru paplašināšanas situācija mainīsies uz labo pusi. Jo, kā norāda Ekonomikas ministrijā, no konkurences tiesību viedokļa nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot tos gadījumus, ja šāda rīcība izriet no likuma vai to attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay.com
