Savulaik, runājot par pašvaldību megaprojektiem, Juris Jurašs intervijā Ventspilnieks.lv teica: “Sekundāri ir, ka pašvaldības iedzīvotājiem ir iespējas sportot, apmeklēt mūzikas skolu, bet vai šā rezultāta sasniegšanai ieguldītie līdzekļi bijuši adekvāti?” Tagad Valsts kontrole revīzijā par pašvaldību praksi, aizņemoties finansējumu un plānojot infrastruktūras attīstību, secinājusi, ka ambiciozi un uzturēšanā dārgi objekti, kas uzliek būtisku finansiālo slogu pašvaldību budžetiem, ierobežo pašvaldības iedzīvotājiem nepieciešamu projektu īstenošanu nākotnē.
Nereti pēc šādu lielu projektu īstenošanas pašvaldības piemeklē sava veida “paģiras”. Ja objekts uzcelts par aizņemtiem līdzekļiem, tad nauda jāsāk atdot, un tas nebūt vairs nav tikpat patīkami kā “lentīšu griešana”. Savukārt ja būve uzcelta par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, valsts naudu un nelielu pašu finansējumu, tad jādomā par tās uzturēšanu, telpu noslodzi, algām darbiniekiem, komunālajiem maksājumiem un vēl daudzām citām lietām. Labi, ja megabūve spēj pati sevi uzturēt, bet ja ne? Tādā gadījumā nepieciešamas pašvaldības dotācijas, bet nauda, kā zināms, no nekurienes nerodas. Grozies kā gribi, bet naudu pilsētas budžetā ar saviem nodokļiem galvenokārt maksājam mēs, nodokļu maksātāji, nevis Eiropas Savienības fondi, vietējo ķeizariņu politiskie lieldraugi vai Valsts kase.
Uzreiz jāsaka, ka Ventspils pašvaldība šajā revīzijā nav vērtēta, un par mūsu pilsētu valsts kontrolei šajā ziņā nav ne labu, ne sliktu secinājumu. Tomēr Valsts kontroles ziņojumam ir vērts pievērst uzmanību jau tādēļ vien, ka tajā apskatīta arī Ventspils pilsētas vadībai tik mīļu objektu kā peldbaseinu būvniecības prakse dažādās pašvaldībās. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir, vai šāda būve spēj sevi atpelnīt (ja nauda būvniecībai aizņemta no Valsts kases), un vai tā spēj segt savus uzturēšanas izdevumus? Un te aina vairs nebūt nav tik rožaina.
DĀRGS PRIEKS, KURŠ SEVI NEATPELNA
Mediju un iedzīvotāju pastiprinātas uzmanības lokā pēdējo trīs gadu laikā bijusi Latvijā uzsāktā vai ieplānotā deviņu peldbaseinu būvniecība.
Sāksim ar Kuldīgu, kuru no Ventspils šķir vien 53 kilometri un apmēram četrdesmit minūšu ilgs brauciens, un kurā atrodas par vairāk kā trīs miljoniem eiro (3 286 101) uzcelts Sporta skolas peldbaseins.
Kā teikts Valsts kontroles revīzijas atzinumā, Kuldīgas novada pašvaldības sporta kompleksa, kurā ietilpst peldbaseins, sporta zāle un naktsmītnes, ieņēmumi 2018.gadā sasniedza 81 525 eiro, bet izdevumi bija gandrīz trīs reizes lielāki – 234 964 eiro. 2018.gada laikā ieņēmumi, salīdzinot ar atklāšanas mēneša (2018.gada janvāra) ieņēmumiem, ir samazinājušies par apmēram 27%, mēnesī vidēji sasniedzot 8 000 eiro. Vasarās peldbaseins ir maz apmeklēts, jo iedzīvotāji vairāk izvēlas atpūtu pie dabīgajām ūdens tilpnēm.
Vērienīgs peldbaseins plānots Jelgavas novada Elejā. Sporta kompleksa un peldbaseina izmaksas varētu sasniegt 11 miljonus eiro.
2,7 (2 764 139) miljonus vērtu peldbaseinu būvē arī Ludzas novada pašvaldība, taču pašvaldības vadītājs atzīst, ka būvējot peldbaseinu, jau tagad ir zināms, ka tas sevi neatpelnīs un būs slogs pašvaldības budžetam.
Sporta kompleksa būvniecību, ietverot arī peldbaseina būvniecību, plāno arī Salacgrīvas novada pašvaldībā, lai gan, kā norāda Valsts kontrole, 50 kilometru jeb 40 minūšu brauciena attālumā atrodas reģionālas nozīmes attīstības centrs Limbaži, kur 2018. gada augustā jau ir atklāts peldbaseins.
PELDBASEINU BUMS UN VENTSPILS
Latvijas pašvaldībās pēdējos gados valda īsts peldbaseinu būvniecības bums. Bauskas, Kuldīgas un Siguldas novados peldbaseini jau nodoti ekspluatācijā, Ludzas novadā norit peldbaseina būvniecība, Salacgrīvas novads veic peldbaseina būvniecības priekšizpēti, Jelgavas novads plāno peldbaseina un sporta kompleksa būvniecību Elejas pagastā. Uzbūvēti vai tiek plānoti jauni peldbaseini Limbažos, Krāslavā, Ķekavā, Līvānos, Rūjienā, Rēzeknē, Valmierā, Ozolniekos un citur. Arī Ventspils neatpaliek no vispārējās “peldbaseinu modes”, un bija iecerējusi vēl viena (OC Ventspils jau darbojas kā lielais, tā mazais peldbaseins) peldbaseina būvniecību – ar 50 m gariem peldceliņiem, rehabilitācijas centru un viesnīcu. Tomēr izglītības un zinātmes ministre, kuras paspārnē ir arī visa Latvijas sporta joma, pauda neizpratni, kā laikā, kad trūkst finansējuma skolotājiem, astronomiskas summas tiek iegāztas projektos, kuri pēc būtības ir atliekami vai pat nav vajadzīgi vispār.
Valdība lēma Ventspils peldbaseinam naudu nepiešķirt, taču pozīcija ar Aivaru Lembergu priekšgalā steidzās paziņot, ka iecerētā megabūve Ventspilij gar degunu aizgāja tādēļ, ka opozīcijas deputāti atļāvās uzrakstīt vēstuli IZM Sporta apakškomitejai ar aicinājumu izvērtēt sportam atvēlēto līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu. Te gan jāatgādina, ka opozīcijas deputātu vēstulē nebija minēts, ka viņi būtu pret peldbaseina un rehabilitācijas centra celšanu, tā ir, tā sakot, minētās vēstules “radoša interpretācija”.
POLITIKAS PLĀNOŠANA NAV AICINĀJUMS SĀKT BŪVĒT
Valsts kontrole norāda, ka pašvaldības peldbaseina nepieciešamību novadā pamato ar iedzīvotāju vēlmēm, vajadzību nodrošināt bērnu drošību uz ūdens, veicināt profesionālo sportu, veselīgu dzīvesveidu un brīvā laika pavadīšanas iespējas jauniešiem, peldēšanu kā Sporta politikas pamatnostādnēs iekļautu bērnu un jauniešu sporta prioritāti. Sporta politikas pamatnostādnēs patiešām akcentēta peldētprasmes nozīme cilvēkdrošības veicināšanā un peldēšanas pozitīvā ietekme uz bērnu veselību un attīstību. Tāpat dokumentā norādīts, ka jautājums par peldētapmācības programmas īstenošanu ir “skatāms kontekstā ar peldbaseinu celtniecību, jo šobrīd peldbaseinu trūkuma dēļ, sevišķi lauku rajonos, nav iespējams pilnībā īstenot peldētapmācības programmu”. Tai pašā laikā Sporta politikas pamatnostādņu rīcības virzienā “Sporta infrastruktūra” nav paredzētas ar peldbaseinu būvniecību saistītas darbības, bet ir paredzēts izstrādāt sporta politikas plānošanas dokumentu, kas noteiktu valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības virzienus.
Jāsaprot, ka valsts budžets nav bezizmēra aka, no kuras pasmelties naudu dažu pašvaldību ambiciozo projektu īstenošanai. Taču ja reiz kāds tā patiešām domā, tad nav ko sūroties, ka nepietiek naudas ne izglītībai, ne medicīnai, ne arī cilvēka cienīgām pensijām.
30.09.2019 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
