Pašvaldību budžeta pārpalikums pērn bija 56,9 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2015.gadu pašvaldību budžeta bilance ir uzlabojusies par 82,3 miljoniem eiro, liecina Valsts kases apkopotā informācija.
Salīdzinot ar 2015.gadu lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi Eiropas Savienības fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 33,8 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 7,6 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 6,8 miljoni eiro.
Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2016.gadā bija 2205 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2015.gadu pieauguši par 62,4 miljoniem eiro, savukārt nodokļu ieņēmumi 2016. gadā pieauga par 106,1 miljonu eiro jeb par 7,8%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. IIN ieņēmumi 2016.gadā bija 1233,2 miljoni eiro, kas ir par 85,1 miljonu eiro jeb 7,4% vairāk kā 2015.gadā, tostarp 47,6 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. Lai arī IIN ieņēmumi pieauguši pietiekoši strauji, tomēr 2016.gadā IIN ieņēmumi pašvaldībās bija zemāki kā valsts budžeta likumā 2016.gadam noteiktā gada IIN ieņēmumu prognoze, līdz ar to pašvaldībām ceturtajā ceturksnī no valsts pamatbudžeta tika kompensēta IIN ieņēmumu prognozes neizpilde – 8,5 miljoni eiro. Galvenais iemesls tam, ka netika izpildīta likumā norādīta prognoze ir strauji pieaugušās IIN atmaksas, kas 2016. gadā pieauga par 18,1 miljonu eiro jeb par 24,4%.
Vēl straujāk 2016.gadā ir pieauguši NĪN ieņēmumi, kuri pieauga par 22,8 miljoniem eiro jeb par 11,5%. Kopējie NĪN ieņēmumi sasniedza 219,8 miljonus eiro. Lielāko NĪN ieņēmumu pieaugumu 17,1 miljona eiro apmērā nodrošināja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par zemi, kas saistīti ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai zemei, aizsargājamām dabas teritorijām un ūdens objektu zemei, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Valsts budžeta transfertu apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinājies par 47,7 miljoniem eiro jeb par 7,9%, kas skaidrojams ar mazākiem transfertiem ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem. Nenodokļu ieņēmumi 2016.gadā bija 49,6 miljoni eiro, kas ir par 3,4 miljoniem eiro jeb 7,3% vairāk kā 2015.gadā.
Kopējie pašvaldību izdevumi 2016.gadā bija 2148,1 miljoni eiro, kas ir par 19,9 miljoniem eiro jeb par 0,9% mazāki kā 2015.gadā. Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieauguši par 64,4 miljoni eiro un 2016.gadā sasniedza 1837,6 miljonus eiro. Kārtējie izdevumi sasniedza 1544,8 miljonus eiro, kas ir par 53,7 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk kā 2015.gadā. Pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem. Izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 9,6 miljoni eiro un 2016.gadā sasniedza 157,2 miljonus eiro. Lielākā daļa subsīdiju un dotāciju tiek novirzītas komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai – 107,8 miljoni eiro, no kuriem virs 91% Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme pakalpojumu nodrošināšanai.
Kapitālie izdevumi, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinājušies par 84,3 miljoni eiro jeb par 21,3%. Kapitālo izdevumu samazinājumu noteica kopējais finansējuma samazinājums ES fondu projektiem par 122,9 miljoniem eiro, kas saistīts ar lēnāku kā plānots ES finansējuma apguvi, savukārt izdevumi pamatfunkcijām auguši par 39,6 miljoniem eiro. Izsniegto aizņēmuma atļauju apjoms 2016. gadā samazinājies par 0,7 miljoniem eiro un sasniedzis 111,5 miljonus eiro, galvenokārt aizņēmumu atļaujas tika piešķirtas izglītības iestāžu investīciju projektiem (55,8 miljoni eiro), ceļu un to kompleksa investīciju projektiem (25,3 miljoni eiro), savukārt par 38,4 miljoniem eiro samazinājies piešķirto aizņēmumu atļauju apjoms ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.
2017.gadā FM prognozē sabalansētu pašvaldību budžetu. Valsts budžeta likumā 2017. gadam noteiktie garantētie IIN ieņēmumi pašvaldībām noteikti 1312,2 miljonu eiro apmērā. 2017. gadā, līdzīgi kā 2016.gadā tiks saglabāts IIN ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetu un valsts pamatbudžetu – 80% un 20% attiecīgi. Lielākais pašvaldību budžeta izdevumi pieaugums tiek saistīts ar kapitālajiem izdevumiem, kurus ietekmēs aktīvāka ES fondu projektu realizācija.
