Lai samazinātu bebru nodarītos postījumus Ventspilī, daļu no tiem izķers, informēja Komunālās pārvaldes pārstāve Līga Zute.
Viņa skaidroja, ka Ventspils pilsētā bebri ir savairojušies samērā lielā daudzumā un nodara postījumus pilsētas apstādījumiem un meliorācijas sistēmām – tiek nograuzti vērtīgi koki, grāvjos būvēti aizsprosti, kas regulāri ir jānojauc, lai nodrošinātu nepārtrauktu ūdens novadīšanu un neapplūstu ventspilnieku īpašumi, kā arī izrakto alu dēļ, bojāti grāvji un ir pat iebrukuši ceļi un gājēju ietves.
“Lai ar šo problēmu cīnītos, Ventspils pilsētas domes Medību koordinācijas komisijā nolemts lūgt Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecībai ļaut veikt pasākumus bebru skaita ierobežošanai pilsētā. Atļauja par tiesībām veikt bebru skaita samazināšanu ir saņemta un to izķeršanai tiek piesaistīti mednieki, kas to var oficiāli veikt,” tā savukārt norādīja Ventspils pilsētas domes Medību koordinācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Puriņš.
Viņam ir diezgan ass viedoklis par bebriem: “Bebri pēdējos gados kļuvuši par vienu no vispretrunīgāk vērtētajām savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām Latvijā. 19.gadsimtā mūsu zemē tāpat kā gandrīz visā Eiropā bebrus pilnībā iznīcināja — šie dzīvnieki bija iecienīti vērtīgo kažokādu dēļ, un nekontrolēti ieguva tautas medicīnā izmantoto bebra sekrētu. Populāciju sāka atjaunot 1927.gadā, bet tikai 80.gadu sākumā bebru skaits ļāva atsākt to medības. Bebru medības jau 15 gadus Latvijā nenotiek tādā apmērā, lai aizkavētu to skaita pieaugumu un izplatīšanos vietās, kur šo dzīvnieku darbība traucē. Ja bebru populācija stipri palielinās, tā var apgrūtināt cilvēka saimniecisko darbību, sevišķi lauksaimniecībā un hidroloģijā, zivsaimniecībā.”
Šis nav pirmais šāds radikāls solis cīņā pret dzīvniekiem, kuri nodara postu pilsētas rotai. Jau augusta nogalē Ventspils pilsētas pašvaldība paziņoja par jūras kraukļu izšaušanu Būšnieku ezera apkaimē un pie Ventas upes, kas ilgs līdz novembra beigām. Pašvaldībā skaidroja, ka jūras kraukļi jeb kormorāni nodara lielu kaitējumu un zaudējumus, par ko arī sūdzas makšķernieki – šie putni ir ļoti rijīgi un īsā laikā notiesā milzīgu daudzumu zivju. Putni ir lieli, turklāt parasti ezera apkaimē pirms tālāka pārlidojuma tie pulcējas milzīgos baros. Tāpat putnu apmešanās vietā no spēcīgāk izdalītām skābēm iet bojā apkārtnes koki. Putni uzrodas ezera apkaimē īsi pirms aizlidošanas migrācijas laikā. Parasti tas notiek septembrī.
Izskatot jautājumu Ventspils pilsētas domes Medību koordinācijas komisijas sēdē, tiekoties dažāda līmeņa speciālistiem un medniekiem, tika pārrunāta iespēja apkarot kormorānus, saņemot attiecīgu atļauju Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), veicot ierobežojošos pasākumus ūdens putnu medību laikā. Speciāla atļauja no DAP ir saņemta, un plānots piesaistīt profesionālus medniekus, kuri centīsies ar ezera postītājiem cīnīties.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
