Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirknī uzsākts administratīvais process par Ventspils svētku egles iedegšanas pasākumu, “Ventspilnieks.lv” uzzināja VP Kurzemes reģiona pārvaldē. Valsts policijas amatpersonas procesa ietvaros izvērtēs to, vai egles iedegšanas laikā nav pārkāpti ārkārtējās situācijas laikā noteikti ierobežojumi, informēja VP Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova.
Ventspils svētku egles iedegšanas pasākums 28. novembrī kļuvis slavens visā Latvijā ar to, ka pasākumā, kurš pēc ventspilnieku novērojumiem pulcēja aptuveni tūkstoti cilvēku, daļa sanākušo neievēroja Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto divu metru distanci, bet daudziem nebija arī sejas aizsargmaskas. Ne egles iedegšanas brīdī, ne arī kontaktējoties ar ventspilniekiem, kas bija sanākuši uz pasākumu, maskas nebija arī no amata pienākumu pildīšanas atstādinātajam pilsētas mēram Aivaram Lembergam. Tikmēr Ventspils pašvaldības policija, kuras pienākumos ārkārtējās situācijas laikā ietilpst arī epidemioloģiskās drošības pasākumu uzraudzīšana, savā “Facebook” kontā paziņojusi, ka tā kā minētais pasākums nebija oficiāli organizēts pasākums, pašvaldības policija sabiedriskās kārtības uzraudzību Lielajā laukumā veica ikdienas patrulēšanas režīmā. Tāpat pašvaldības policija norāda, ka pārkāpumi par mutes un deguna aizsegu nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos netika konstatēti un cilvēki ievēroja normatīvajos aktos noteikto distanci.
Arī Ventspils Kultūras centra vadītājs Māris Valtenbergs, kas rīkoja rotājumu iedegšanu, paudis, ka pasākums netika ne organizēts, ne izziņots. Vienkārši sestdienas vakarā tikuši iedegti pilsētas rotājumi, cilvēki gribēja tos redzēt, iznāca ielās, skatījās un baudīja svētku atmosfēru. Māris Valtenbergs Latvijas Radio norādīja: “Mēs pasākumu neorganizējām, un man nav pienākums uz ielām staigāt un sekot līdzi, vai tiek ievērota divu metru distance un tamlīdzīgi.” Tomēr par iedzīvotāju “stihisku pulcēšanos” šo pasākumu diezin vai var dēvēt. Pāris dienas iepriekš, 26. novembrī, Ventspils Kultūras centra mājaslapā rodams paziņojums gan par pilsētas galvenās svētku egles Lielajā laukumā iedegšanas laiku, gan arī par lustīgas noskaņas radīšanu un izgaismotā muzikālā vilcieniņa braucienu pa Ventspils ielām. Par to, ka pasākums tomēr bijis organizēts, liek domāt arī svētku uzrunām jau iepriekš sagatavotie mikrofoni.
Pilsētas oficiālajā portālā ventspils.lv publiskotajās fotogrāfijās redzams, ka sejas aizsargmasku nav ļoti lielai daļai sanākušo, un arī distance ievērota netiek. Pandēmijas apstākļos tas var kļūt par iemeslu Covid-19 infekcijas uzliesmojumam. Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja norāda: “Ārtelpās riski ir vērtējami kā zemāki, tomēr, ja netiek ievērota divu metru distance un netiek lietota sejas aizsargmaska, kontakta gadījumā ar inficētu cilvēku nevar izslēgt inficēšanās iespēju arī apkārtējām personām. Mēs redzam, ka saslimstība ar Covid-19 aug, un riskus var samazināt, tikai ievērojot pamatlietas – lietojot sejas aizsargmaskas, ievērojot divu metru distanci un mazgājot rokas.”
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele, komentējot Ventspils egles iedegšanas pasākumu, Latvijas Radio pauda, ka, jo mazāk cilvēku pulcēsies vienkopus, jo ātrāk mēs atgriezīsimies pie normālas dzīves. “Ja amatpersona vai pilsētas mērs taisa, es atvainojos, tingel-tangeli ar mērķi iepriecināt cilvēkus, tad ir uzreiz jāpasaka, ka šis iepriecinājums var nozīmēt ilgākus ierobežojumus,” tā Ilze Viņķele.
Svētku egles iedegšanas pasākums nav vienīgais, kurā Covid-19 izplatīšanas ierobežošanai rekomendētie pasākumi netiek pildīti. Arī Ventspils pilsētas domes sēdes joprojām notiek klātienē, lai arī domes opozīcijas deputāti jau divas reizes vērsušies pie domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ar lūgumu valstī noteiktās ārkārtas situācijas laikā nodrošināt Ventspils pilsētas domes un tās komiteju sēžu norisi, izmantojot videokonferences režīmu. Aivars Lembergs deputātu ierosinājumu noraidījis kā nepamatotu. Deputāts Aivis Landmanis norāda, ka sēžu norise klātienes režīmā rada gan apdraudējumu klātesošo veselībai, gan arī ir nelietderīga pašvaldības resursu šķērdēšana. “Šādi tiek ignorēti arī valsts augstāko amatpersonu ieteikumi, kur tas ir iespējams, organizēt darbu attālināti,” saka deputāts.
Situācija ar Covid-19 izplatību kļūst arvien dramatiskāka. Veselības ministre Ilze Viņķele otrdien paziņoja, ka stacionāru iespējas uzņemt Covid-19 pacientus, neierobežojot plānveida pakalpojumus, ir izsmeltas. Tikmēr prognozes liecina, ka tādu Covid-19 pacientu skaits, kuriem nepieciešama stacionēšana, turpinās pieaugt. Tanī pašā laikā slimnīcās katastrofāli sāk trūkt personāla – piemēram, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā inficēšanās vai kontaktpersonas statuss noteikts 100 mediķiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā vairāk nekā 100 darbiniekiem, Liepājas slimnīcā saslimuši 18 medicīnas darbinieki, 21 atrodas karantīnā, Covid-19 infekcija ārstniecības personām konstatēta arī Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, diemžēl līdz redakcijas slēgšanai slimnīca uz jautājumu, cik mediķiem Covid-19 tests bijis pozitīvs, atbildi nesniedza.
Ministru kabinets 1. decembrī nolēma pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz nākamā gada 11. janvārim, kā arī noteica virkni stingrāku ierobežojumu, tostarp ierobežojot arī privātās pulcēšanās, tirdzniecību brīvdienās un aizliedzot visus Ziemassvētku tirdziņus. Lielā mērā tas noticis arī tāpēc, ka ir Latvijā pilsētas, kurās pat pilsētas vadība absolūti ignorē situāciju, lai celtu savus reitingus.
3.12.2020. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Ekrānšāviņš no vietnes ventspils.lv
