Neskatoties uz ģeopolitisko ietekmi un to, ka kopš šī gada sākuma Latvijā ir paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai un sadārdzinās kravu pārvadājumu izmaksas, Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis pauž pārliecību, ka arī 2018. gadā izdosies saglabāt pašreizējo kravu apgrozījuma līmeni.
“Mēs zinām, ka pastāv Krievijas ostu attīstības programma, tā tiek īstenota dzīvē. Tādēļ viss Krievijas kravu apgrozījuma pieaugums aiziet uz Krievijas ostām. Mēs ceram saglabāt pašreizējo kravu apgrozījuma līmeni, jo labi apzināmies savas iespējas – lielā pieredze, ātri un kvalitatīvi apkalpojot kuģus, labs ģeogrāfiskais stāvoklis, pateicoties tam, kuģiem, kas fraktējas uz Ventspili, nevajag apmaksāt papildu ziemas apdrošināšanu. No šī viedokļa mūsu osta kļūst daudziem vēl saistošāka tieši ziemas laikā, jo kuģu ienākšana mūsu ostā ir daudz lētāka nekā citās ostās. Taču Ventspilī tāpat ir viszemākās ostas nodevas, ko iekasē ostas pārvalde. Toskait tās ir zemākas nekā kaimiņu ostās, ar kurām mēs konkurējam,” tā intervijā pašvaldību atbalstošajam laikrakstam Ventas Balss saka Sarmulis.
Pēc viņa apgalvotā, brīvostas pārvalde maksimāli palīdzot ostā strādājošajiem termināļiem, “piedaloties visos pasākumos, kuros varētu ģenerēties krava Ventspilij”. Tas gan ir pretrunā ar vairākiem ostā strādājošo termināļu apgalvojumiem.
Arī Sarmulis, līdzīgi kā valstī valdošās apvienības ZZS pārstāvja – satiksmes ministra Ulda Auguļa un politiskā paspārnē esošās Latvijas Dzelzceļš vadības pārstāvji, lolo lielas cerības ar kravu piesaisti no Ķīnas. Kā zināms, līdzšinējā pieredze ir ļoti pieticīga. Vidēji viens vilciena sastāvs gadā nekādu dižo devumu nedod. Taču Sarmulis apgalvo, ka drīzā nākotnē uz Eiropu nākšot tūkstošiem kravu.
“Sākumā tās pienāks nelielā daudzumā. Pēc dažiem gadiem runa var būt par 5–8 tūkstošiem vilcienu gadā uz visu Eiropu. Un jāsaprot, ka liela daļa aizies caur Baltkrieviju, Poliju. Bet ar kaut kādu daļu var rēķināties arī Ventspils, pateicoties Stena Line prāmju pārvadājumiem uz Skandināviju. Ventspils tiek pamatoti pozicionēta kā vārti uz Skandināviju, šis ir ātrākais un ērtākais jūras ceļš. Mēs noslēdzām sadarbības līgumu ar industriālā parka Lielais akmens administrāciju Baltkrievijā, kas ir nozīmīgs spēlētājs Ķīnas jaunā zīda ceļa projektā,” slavina Sarmulis.
Ventspils ostā strādājošajos termināļos pārkrauto kravu apmērs 2017. gadā sasniedza 20,04 miljonus tonnu, kas ir par 1,2 miljoniem tonnu jeb 7% vairāk nekā 2016. gadā. Tas gan ir otrs zemākais rādītājs pēdējo vairāku gadu garumā, savukārt eksperti paredz, ka šis gads būs tranzīta kravu apgrozījumā īpaši smags pārbaudījums ikvienam uzņēmumam un ostai, ko tikai “veicina” valsts tuvredzīgie soļi nodokļu jomā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
