To, ka ilgstoša neziņa par nākotni un līdz ar to nedrošības sajūta, ko raisa krīzes, šajā gadījumā runa ir par Covid-19 izraisīto ilgstošo pandēmijas krīzi, atstāj iespaidu uz cilvēku psiholoģisko un psihoemocionālo stāvokli, runāts jau daudz. Runāt ir viens, bet statistikas dati – pavisam kas cits, apliecinot reālo situāciju. Šajā gadījumā tas izpaudies arī jaunu ģimeņu dibināšanā, oficiāli reģistrējot saiknes laulībā. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pagājušajā gadā Latvijā tika reģistrēts vairs tikai nedaudz vairāk par desmit tūkstošiem precīzu – precīzāk, 10 702 laulības. Un tas ir par teju vienu piekto daļu jeb par 17% mazāk nekā gadu iepriekš.
Jāatzīmē, ka gadu no gada samazinās gan laulību skaits, gan jaundzimošo skaits, kas ir būtībā lielā mērā ir savstarpēji cieši saistītas līknes. Tomēr pandēmija vēl vairāk ir iespaidojusi šos rādītājus – kā dzimstības un mirstības, tā arī laulību skaita ziņā. Laulību skaita sarukumu ietekmēja ārkārtējā situācija Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pulcēšanās un citi ierobežojumi. Uz 1000 iedzīvotāju laulību skaits samazinājās par 1,1 notikumu no vidēji 6,7 laulībām 2019. gadā līdz 5,6 kāzām 2020. gadā.
Valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā no pērnā gada 12. marta līdz 9. jūnijam laulību ceremonijā klātienē drīkstēja būt tikai abi laulājamie un divi pilngadīgi liecinieki. Noslēgto laulību skaits šajos trīs mēnešos strauji saruka un bija par 36% mazāks nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Vislielākais laulību skaita samazinājums salīdzinājumā ar 2019. gadu bija maijā un jūnijā, kad katru mēnesi tika reģistrēts par aptuveni 500 laulībām mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Otrreiz ārkārtējā situācija ar būtiskiem ierobežojumiem tika izsludināta 2020. gada 9. novembrī un bija spēkā piecus mēnešus līdz šā gada 6. aprīlim. Kā liecina provizoriskie reģistrēto laulību dati, samazinoties ierobežojumiem, 2021. gada aprīlī un maijā reģistrēts vairāk laulību nekā attiecīgajos mēnešos pērn.
Pirmo laulību skaits 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 15%, bet atkārtoto laulību – par 21%. Mazāk bija Latvijas valstspiederīgo (pilsoņu un nepilsoņu) laulību ar citu valstu pilsoņiem – ja 2019. gadā šādu laulību īpatsvars bija 4,8%, tad 2020. gadā – 3,5%.
Pirmo laulību skaits samazinājās visās vecuma grupās, bet vairāk vecuma grupās no 20 līdz 24 gadiem (uz 1000 attiecīgā vecuma iedzīvotāju par 14%), no 25 līdz 29 gadiem (par 11%) un no 30 līdz 34 gadiem (par 15%).
Pērn salaulāja 7,2% jeb 1 542 seniorus vecumā no 60 gadiem, par 30% mazāk nekā 2019.gadā, kad laulību noslēdza 8,6% jeb 2 217seniori. Iepriekšējos gados (2018., 2019.) bija vērojams straujš senioru laulību skaita pieaugums, ko veicināja grozījumi likumā Par valsts pensijām.
Šī gada sākumā Latvijā 49% pilngadīgu vīriešu un 41% pilngadīgu sieviešu ir precēti, 35% vīriešu un 25% sieviešu ir neprecēti. Šķīrušies ir 12% vīriešu un 18% sieviešu.16% sieviešu ir atraitnes, kas ir četrreiz biežāk nekā vīrieši atraitņi (3,4%), un tas saistāms ar sieviešu skaita pārsvaru senioru grupā un garāku mūža ilgumu.
Augstāks neprecēto vīriešu īpatsvars daļēji saistāms ar tendenci vīriešiem noslēgt laulības vēlāk nekā sievietēm: vidējais pirmajā laulībā stājušos vīriešu vecums ir 32 gadi, bet sieviešu – 29,7 gadi. Ar katru gadu vidējais laulībā stājušos vecums pieaug.
Salīdzinājumā ar 2019. gadu Igaunijā pērn laulību skaita samazinājums bijis vien par 4,6%. Gada otrajā pusē Igaunijā laulību skaits pat pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Visvairāk laulību skaits samazinājies Lietuvā – gada griezumā laulības noslēgtas par 22% retāk nekā 2019. gadā, turklāt visaugstākā starpība bijusi maijā, kad salīdzinājumā ar 2019. gadu laulību skaits samazinājies pat par 67%.
05.07.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
