Pašvaldību pienākums ir informēt tās iedzīvotājus par novada aktualitātēm, tajā pašā laikā ir nepieļaujams, ka pašvaldības iesaistās mediju biznesā, liecina paziņojums Konkurences padomes (KP) mājaslapā, kurā tā atzinīgi vērtē Augstākās tiesas spriedumu par publisku personu – valsts un pašvaldību – iesaisti reklāmas tirgū.
KP norāda, ka pašvaldību pienākums ir informēt tās iedzīvotājus par novada aktualitātēm. Tajā pašā laikā ir nepieļaujams, ka pašvaldības iesaistās mediju biznesā, jo īpaši konkurējot ar privātajiem medijiem reklāmas un sludinājumu tirgū. Tas pašvaldību medijiem ļauj bez maksas vai par būtiski zemāku cenu piedāvāt reklāmu un sludinājumu publicēšanu, tādā veidā mazinot privāto mediju pastāvēšanas iespējas. Savukārt, ja pašvaldība savā izdevumā reklamē vai nepamatoti izceļ sev piederošos uzņēmumus, tiek kropļota godīga konkurence starp šīm kapitālsabiedrībām un privātā sektora uzņēmumiem.
Arī KP rudenī veiktais sabiedriskās domas pētījums esot apliecinājis, ka viena no Latvijas būtiskākajām konkurences problemātikām ir publisku personu iesaiste uzņēmējdarbībā un konkurences neitralitātes principa ignorēšana. KP redzeslokā vairākkārt ir nonācis jautājums tieši par publisku personu iesaisti arī mediju biznesā, kur pašvaldību izdevumi piedalās konkurences cīņā ar privāto sektoru.
KP atzinīgi vērtē AT spriedumu par publisku personu izdotajiem plašsaziņas līdzekļiem. AT spriedumā esot norādīts, ka privātie mediji savus ienākumus ievērojamā mērā gūst tieši no komercreklāmu un sludinājumu izvietošanas, kamēr publisku personu izdevumi tiek dotēti no budžeta līdzekļiem. Tas, ka daļa no ierobežotā reklāmas tirgus ienākumiem nonāk publisku personu rīcībā, privātos uzņēmējus var nostādīt krietni neizdevīgākā stāvoklī un apdraudēt to pastāvēšanu.
Tāpat AT spriedumā esot teikts, ja privātajiem medijiem šādas publiskas personas rīcības dēļ ir radīta būtiska negatīva ietekme, tad publiskas personas darbība šajā tirgū ir nepieļaujama vai tai ir jārada attiecīgs izlīdzinājuma mehānisms par labu apdraudētajiem privātajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Kā ziņots, Administratīvajai rajona tiesai būs no jauna jāvērtē SIA Bauskas Dzīve pieteikums, kurā lūgts aizliegt Iecavas novada domei izdot plašsaziņas līdzekli, publicējot trešo personu reklāmas un sludinājumus, kā arī jautājums par pieteicējai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Tāpat ziņots, ka laikraksta pieteikumā tiesai pārsūdzēja Iecavas novada domes rīcību, izdodot laikrakstu Iecavas Ziņas. Pieteicēja uzskata, ka šāda domes rīcība tai rada negodīgu konkurenci un zaudējumus neiegūtās peļņas veidā, kā arī mediju brīvības apdraudējumu. Rajona tiesas tiesnesis 2016.gada 17.oktobrī atteicās pieņemt pieteikumu, uzskatot, ka pieteicējai nav subjektīvo tiesību vērsties tiesā ar attiecīgu prasījumu.
AT lēmumā norādīja, ja budžeta dotēta publiskas personas uzturēta plašsaziņas līdzekļa darbība reklāmas tirgū apdraud kāda privāta plašsaziņas līdzekļa pastāvēšanu, tad šādas darbības rezultātā tiek aizskartas gan visas sabiedrības intereses, gan attiecīgā privātā plašsaziņas līdzekļa intereses. Šāda privātā plašsaziņas līdzekļa netieša izspiešana no aprites nav savienojama ar Satversmē nostiprinātajiem principiem, kas vērsti uz demokrātijas labas funkcionēšanas nodrošināšanu.
Kā norādīja AT, privātais plašsaziņas līdzeklis tiek nostādīts neizdevīgākā stāvoklī, kas var novest pie tā pastāvēšanas beigām. Tādējādi šis ir netipisks gadījums, kad privātpersonas subjektīvās tiesības vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā rodas, saplūstot demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgām sabiedrības interesēm un privātajām interesēm.
