Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas darbība laika periodā no 2017. gada 19. jūnija līdz 29.septembrim bijusi neleģitīma, jo likums strikti nosaka, ka šādas komisijas darbojas tikai katra deputātu sasaukuma ietvaros. Tā kā līdz 29. septembrim administratīvās lietas turpināja skatīt vecā, iepriekšējā sasaukuma komisija, tad tas ir darīts prettiesiski un prettiesiski ir arī minētajā periodā komisijas pieņemtie lēmumi, teikts Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputātu šā gada aprīļa iesniegumā Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).
Savā atbildes vēstulē VARAM piekritusi opozīcijas deputātu viedoklim. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka minētajā laikā izskatītajās 300 administratīvo pārkāpumu lietās lēmumi pieņemti nelikumīgi, tādēļ iedzīvotājiem ir visas tiesības tos apstrīdēt. Ministrija par šo situāciju lūgusi skaidrojumu domes vadībai, pēc kura saņemšanas tad arī lems par turpmāko rīcību.
Administratīvās komisijas sastāvs tika apstiprināts Ventspils domes pērnā gada 29. septembra sēdē, reizē ar pārējām pašvaldības komisijām, kuru sastāvu veidojot, pašvaldība ignorēja trīs opozīcijas deputātu vēlmi pilnvērtīgi piedalīties pašvaldības darbā. Jaunievēlētā dome jau bija nostrādājusi trīs mēnešus, līdz tika izveidota leģitīma, jaunā deputātu sasaukuma Administratīvā komisija. Jāuzsver, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 207. pants reglamentē, ka pašvaldības administratīvo komisiju apstiprina attiecīgās pašvaldības dome uz savu pilnvaru laiku, bet likuma Par pašvaldībām 19. panta pirmā daļa nosaka, ka iepriekšējās domes pilnvaras izbeidzas ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi.
Pirms opozīcijas deputāti Ģirts Kristovskis, Aivis Landmanis, Ivars Landmanis un Dace Korna vērsās ar iesniegumu VARAM, vēl 2018.gada februārī viņi centās noskaidrot Ventspils pilsētas domes viedokli par Administratīvās komisijas darbības tiesiskumu laikā no 2017. gada 19. jūnija līdz 29.septembrim. Tā kā no pilsētas izpilddirektora Alda Ābeles skaidrojuma izrietēja, ka likuma pārkāpums ir attaisnojams ar nepieciešamību nodrošināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi tiesiskuma nodrošināšanai, kas, Ābeles kunga vārdiem runājot, nebūtu iespējams “šauri interpretējot LAPK 207. pantā ietverto normu par pašvaldības administratīvās komisijas pilnvaru beigām”, tad opozīcijas deputāti saprata, ka jāvēršas pie pašvaldību darbu uzraugošās ministrijas, lai saņemtu vērtējumu par šādu pašvaldības “virtuozu” tiesību normu interpretāciju. Arī tāpēc, ka pilsētas izpilddirektora atbildē nav ne vārda par to, kādu iemeslu dēļ nebija iespējama savlaicīga pilsētas Administratīvās komisijas izveide.
Ābele arī nebija piemirsis norādīt, ka pašreiz Saeimā uz 3.lasījumu tiek virzīts likumprojekts Administratīvo pārkāpumu procesa likums, kurš vairs neparedz normu par pašvaldību administratīvo komisiju darbības termiņu. Jāatzīmē gan, ka jaunais administratīvo pārkāpumu procesa regulējums stāsies spēkā vien 2020. gada 1.janvārī, turklāt tajā ir arī citas vērā ņemamas izmaiņas. Vadoties no Ābeles teiktā jāpieļauj, ka tādā gadījumā nav spēkā arī administratīvie sodi, kuri paredz, piemēram, administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju, jo šādu soda veidu (tāpat kā pašvaldību administratīvo komisiju darbības termiņu normu), jaunajā Administratīvo pārkāpumu procesa likumā gluži vienkārši vairs nebūs.
Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis pauž, ka “notikušais ir augstprātīgo nolaidība, kuras pamatā ir nesodāmības sajūta un nihilisms pret tiesiskumu, pret nepieciešamību ievērot Latvijas likumu normas”.
“Tā jau gadiem ir paraduši saimniekot Ventspils pilsētas domes vadītāji. Neviens pakaļ neskatās. Tāpēc ir tikai loģiski, ka pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš neskaitāmos gadījumos, kad tiek aizrādīts uz Ventspils pilsētas domes vadības prettiesiskām, nedemokrātiskām darbībām, atrauc, ka tās ir jūsu domas, mēs, dome, paliekam pie savām. Savukārt prettiesiski domes priekšsēdētāja amatu sagrābušais deputāts Aivars Lembergs šādās reizēs neslēpj neko un pasaka, kā tas ir – te nav Brisele, te ir Ventspils. Šādas politiski-juridiskās nekultūras apstākļos pašvaldības izpildirektors Ābele pat nemaz nemēģina iestāties par kaut kādu tiesiskumu ierēdņa profesionālās pašcieņas kontekstā. Moralizēšanai šeit nav nekāds jēgas. Tāpēc būs interesanti redzēt, kā rīkosies VARAM, kura bija spiesta piekrist mums, Ventspils pilsētas pašvaldības opozīcijas deputātiem, ka ir noticis nopietns likuma pārkāpums, kuram nav ne izskaidrojuma, ne attaisnojuma,” saka Kristovskis.
Savukārt Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis norāda, ka Venstpils pilsēta būtu daudz progresīvāka, attīstītāka, iedzīvotājiem tīkamāka, ja gadu desmitiem enerģija, miljoniem mērāmi pašvaldības līdzekļu netiktu tērēti citādāk domājošo ierobežošanai, valdošo butaforiskā tēla izcelšanai, vadības tiesiski apšaubāmai dāsnajai atalgošanai un vēlētāju balsu prettiesiskajai iegūšanai. “Gadījums ar administratīvo komisiju ir labi, ja ir viena tūkstošā daļa no tām nelikumībām un blēdībām, ko piekopj valdošie un par ko skaudri nākas maksāt visai sabiedrībai. Mūsu pilsēta jau vairāk kā desmit gadus netiek likumīgi vadīta, proti, to vada personas (priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki klāt esot priekšsēdētājam), kuras tiesiski to nemaz nevar darīt. Ikviens šajā laikā pieņemts lēmums var izrādīties nelikumīgs,” tā Landmanis.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
