Tradicionālais Ventspils novada senioru saiets šoreiz notika Ancē. Pasākumā izskanēja divi koncerti, notika pārdomas rosinoša lekcija un mielošanās pie siltas zupas terīnes Ances dabas mājā.
Saieta sākumā Ances pagasta kultūras pasākumu organizatore Baiba Manteja – pasākumu viņai rīkot palīdzēja kolēģe Līga Grīnberga – lasīja Imanta Ziedoņa epifāniju par rabarberu, atgādinot, cik svarīgi ir atvēlēt laiku sev un apstāties bezgalīgajā skrējiena ritenī. Ja mēs katrs mācētu pielāgoties laikam un neskriet, atvilkt elpu, dzīve būtu krāsaināka. Ventspils novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Mačtams uzsvēra, ka pašvaldība atbalsta senioru aktivitātes, lai pateiktu paldies par mūža laikā padarīto un to, ka seniori tagad ir aktīvi sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Guntis Mačtams pasniedza ziedus novada Senioru padomes vadītājai Mārai Kraulei, viņas vietniecei Viktorijai Rebukai un Baibai Mantejai. Popes pagasta senioru klubiņa pārstāve Astra Raibarte dāvāja Baibai ziedu kompozīciju, vēlot, lai Ances kultūras nama saimniekiem ir laba veselība un daudz radošuma, jo tas mūsdienās ir ļoti vajadzīgs. Māra Kraule bija priecīga par pašvaldības atbalstu un vietvaras izpratni par senioru veikumu. Senioru padomes vadītāja pateicās visiem klātesošajiem par to, ka viņi ir ieradušies saietā, un iepazīstināja ar viešņu no Vācijas. Dziedātāja Doroteja Loča Ancē sniedza savu piecdesmito koncertu Latvijā. Ventspils Vācu kultūras biedrībai ir sadarbība ar Doroteju kopš 2011. gada, viņa ir uzstājusies teju vai katrā Ventspils novada pagastā, izpildot vācu dziedātājas Aleksandras dziesmas. Vāciete pārsteidza klausītājus ar Raimonda Paula “Mēmo dziesmu” latviešu valodā.
Pēc tam zālē ienāca enerģiskā psiholoģe Diāna Zande, uzsverot, ka vecums un novecošana nav kauns – tā ir pieredze. Cilvēks vecumā parasti spēj izdarīt to pašu, ko jaunākos gados, tikai vajadzīgs ilgāks laiks. Novecošana sākas jau tad, kad beidzas augšana, bet mūsu katra ziņā ir tas, kā to sagaidīt. Vai ar trauksmi vai atziņu, ka viss notiek tā, kā dabā iekārtots. No 70 gadu vecuma var runāt par jaunu veco, no 80 līdz 90 gadiem ir vidējs vecais, bet no 90 gadiem – vecs vecais. Psiholoģe ieteica ikvienam nepadarīt sevi vecāku, nekā viņš ir, vienlaikus nekoķetējot ar savu vecumu, piemēram, seniores gados nesaucot sevi par meitenīti. Mūsu gadi nav apkaunojums, bet pieredze, un novecojot cilvēks kļūt par antīko auto, kas, saņēmis pareizu apkopi, vēl ilgi var mērot tam atvēlēto ceļu. Jāsaprot arī tas, ka pastāv iedzimtība, tādēļ viens 70 gados ir ļoti ņiprs, bet cits jau 60 gados jūtas saguris. Seniora gados mainās lomas – tiek dota vieta jaunajai paaudzei, turklāt jāatceras, ka sarunās ar saviem pieaugušajiem bērniem, ja nepieciešama palīdzība, tas jāpasaka skaidri un gaiši, nevis jābārstās ar pārmetumiem, ka “mani jau neviens neatceras” vai “es jau nevienam neesmu vajadzīgs”. Novecojošam cilvēkam ir daudz uzdevumu – uzkrāto kultūras vērtību un tradīciju, un ģimenes vēstures faktu un stāstu nodošana jaunajai paaudzei, kā arī sarunas par nāvi, jo neviens no mums nav nemirstīgs. Agrāk bēniņos bija vieta šūpulim un zārkam, un tā bija lietu ierastā kartība – bez liekas ažiotāžas. Ir tikai normāli, ja runājam par savām bērēm un izstāstām, kādu apģērbu vēlētos. Tiesa, sarunas par nāvi un izvadīšanu nevar pārvērst par ikdienas tēmu. Ļoti svarīgi atcerēties, ka senioriem ir svarīgi izvēlēties veselīgu dzīvesveidu, un tas nozīmē atteikšanos no smēķēšanas, samērīgu alkohola lietošanu un mērenības ievērošana ēšanā. Labi justies palīdzēs vingrošana, rūpes par sevi. Reizēm cilvēki gados, kuri dzīvo vieni, negrib gatavot, aizbildinoties, ka nav neviena, kam pasniegt ēdienu, bet ir taču jāpadomā arī par sevi. Viens no risinājumiem šādās situācijas ir pašpalīdzības grupu veidošana, kad katru reizi kāds cits pagatavo ēdienu un aicina ciemos domubiedrus. Novecojot ir svarīgi vingrināt prātu, un te noderēs dzimtas koka veidošana un sava dzīvesstāsta saglabāšana rakstos vai audio formātā, krustvārdu mīklu minēšana, spēļu vakaru organizēšana, kāda teksta, piemēram, tautasdziesmu mācīšanās no galvas, jauno tehnoloģiju apgūšanā tādā līmenī, kas ir noderīgas konkrētajam cilvēkam, arī dažādu hobiju attīstīšana. Ja ir problēmas ar redzi, var klausīties audiogrāmatas, bet, ja ir raizes par miegu, ir būtiski nepārpūlēties un ievērot miega higiēnu. Diāna Zande lika aiz auss, ka ir svarīgi saglabāt labu noskaņojumu un smaidīt. Te gan nav runa par pārprastu pozitīvo domāšanu, bet sirdsattieksmi, kas, būdama gaiša, pievilks citus cilvēkus, un viņiem būs patīkami sarunāties ar jums un palīdzēt, ja tas būs nepieciešams. Psiholoģe atgādināja, ka, uzturot tonusu, ir svarīgi plānot ikdienu, izdomājot, ko varētu darīt rīt, nākamnedēļ un nākamajā mēnesī, netiecoties pēc varoņdarbiem, bet paveicamiem darbiem. Ja dzīvosim ar principu, ka varam piedot, pateikties un pieņemt, dzīvesgājums būs gaišāks, nekā tad, ja dusmosimies un īgņosimies. Pēc lekcijas notika mūziķa Kaspara Markševica koncerts, un dziedātājs iesaistīja savos priekšnesumos publiku, panākot sirsnīgu noskaņu. Kultūras nama mazajā zālē bija apskatāma ancenieces Tautas daiļamata meistares Aīdas Veltas Mažānes darbu izstāde. Senioru saiets Ancē ir noslēdzies, par to, kur notiks nākamais, lems Senioru padome.
9.10.2024. / Autors: Ventspilsnovads.lv / Foto: Ventspilsnovads.lv
