No kreisās: Hanna, Kate un Elza Karlīna ar savu skolotāju Ingrīdu Priekuli-Andersoni.
Ingrīdas Priekules-Andersones mākslas studijas audzēkņi saņēmuši četras atzinības XIII Starptautiskajā bērnu un jauniešu mākslas izstādē – konferencē “Trejdeksnis”. Elzai Karlīnai Drungilai un Ketai Šteinai – medaļas, Annai Vašukai un Emīlijai Baļķītei – diplomi. Lai arī kopš septembra pedagoģe strādā Rīgas 1. Kristīgajā pamatskolā, nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem Popē joprojām notiek. Studija uzņem jaunus dalībniekus.
Ingrīda Priekule-Andersone stāsta, ka uzvaras konkursos galvenokārt ir prieks un lepnums vecākiem un, protams, arī viņai, jo tas ir kā apliecinājums spējām un virzībai. Tas esot izaicinājums, drusku azarts, bet attīstības pamatā – ilgstošs un pamatīgs darbs. Gadu gaitā audzēkņu iegūtās balvas pedagoģe nav skaitījusi, atceroties vien pašas lielākās – kādas 10 medaļas, godalgas lielos starptautiskos konkursos Japānā, Čehijā, Baltkrievijā, Serbijā, Uzbekistānā un Krievijā.
Darbs pie ikviena konkursa uzdevuma sākoties ar ideju tīklu – vesela nodarbība tikai sarunām un izzināšanai. “Nereti iepriekš informācija jāsavāc arī man,” atzīst Ingrīda Priekule-Andersone, “Domāju tieši šis moments ļauj mums startēt konkursos tik sekmīgi, jo jūtama doma, emocijas. Darbi nekļūst tikai par smukiem zīmējumiem, tie nes dziļāku jēgu!”
Tāpat arī tehniku daudzveidība. “Nevar izvēlēties savu mīļāko zīmuli, krāsu un zīmēt to, ko protu, kas patīk. Jāmeklē idejas, paņēmieni, risinājumi, jāapgūst atkal un atkal kas jauns un jāpadziļina zināšanas,” atklāj pedagoģe.
Sarunas skolotāja arvien esot uzskatījusi par tikpat būtisku nodarbības daļu kā praktiskais uzdevums. “Dažreiz pat par svarīgāku, jo laikmetīgās mākslas viena no iezīmēm ir idejas klātesamība. Nākotnē jaunais mākslinieks saskarsies ar to pašu – nepieciešamību risināt problēmas, meklēt kompromisus ar mākslas pasūtītāju. Mēs trenējamies,” stāsta Ingrīda Priekule-Andersone. Viņa piebilst, ka ikdienas darbs var būt nogurdinošs un garlaicīgs, ne vienmēr vecāki spēj pārliecināt bērnu turpināt iesākto. “Konkurss un iespējamais gandarījums nereti ir stimuls turpināt,” tā skolotāja, “Mēdzu ļoti pieķerties saviem skolēniem, īpaši, ja saskatu spējas.”
“Ar katru nodarbību bērnu pasaules uztveres apvārsnis paveras plašāks,” priecājas Dagnija Drungila. Arī viņas meita savu talantu slīpē Ingrīdas vadībā. “Studijā netop tikai darbi, tur tiek kaldinātas personības!” ir pārliecināta Drungila. “Pedagogs no Dieva,” Ingrīdu Priekuli-Andersoni īsi raksturo Ilona Kursīte – viena no tiem pieaugušajiem, kas vairākas reizes mēnesī mēro ceļu Ventspils – Pope, lai veldzētos akvareļu otiņu pieskārienos un aizraujošās sarunās. “Apgūstam ne vien gleznošanu, bet arī, piemēram, zīmuļa tehniku. Tas no skolas laikiem pat īsti nebija ņemts rokās!” stāsta Ilona un piebilst: “Esmu ļoti priecīga par šo sastapšanos!”
Ketas Šteinas (11 gadi) darbs “Laiks” Starptautiskajā bērnu un jauniešu mākslas izstādē – konferencē “Trejdeksnis” ieguvis pirmo vietu.
19.10.2020. / Autors: Ilze Meiere / Foto: Ilze Meiere
