Ata Kronvalda fonds ir noteicis jauno – 2019./2020.mācību gada – skolu reitingu “Lielā Pūce”. “Lielās Pūces” pasniegšana plānota šī gada augustā, vienlaikus ar labāko skolotāju godināšanu, kas ieguldījuši visnozīmīgāko darbu talantīgo skolēnu attīstībā.
Ata Kronvalda fonds (AKF) katru gadu nosaka labākos skolu kolektīvus pēc to skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu valsts zinātniski pētniecisko darbu konkursos un citos valsts mēroga konkursos. Respektīvi, jo labāki ir attiecīgās izglītības iestādes skolēnu rezultāti mācību gadā, jo lielāks ir piešķirto punktu skaits, un līdz ar to arī augstāka vieta reitingā.
Šogad reitingā ir iekļautas 30 valsts ģimnāzijas, 66 “lielās skolas” (kur vidusskolēnu skaits ir lielāks par 100 skolēniem) un 91 mazā skola (vidusskolēnu skaits ir mazāks par 100).
Valsts ģimnāziju skolu grupā reitinga augšgalā ir iekļuvušas Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Ventspils Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija. Kā norāda reitinga veidotāji, šo skolu mērķtiecīgais un profesionālais darbs ir atspoguļojies arī citu gadu reitingos, kas šīm ģimnāzijām nodrošina stabilu atrašanos TOP grupā.
Lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas Klasiskā ģimnāzija, Rīgas 10. vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola – licejs. Arī šīs skolas, kā norāda AKF, stabili ir bijušas pirmrindniekos jau vairākus gadus, kas liecina par plānveidīgu un ilgtspējīgu mācību un zināšanu apguves procesu skolās. Savukārt mazo skolu grupā reitinga augšgalā nemainīgi pirmā ir RTU Inženierzinātņu vidusskola, kurai seko Rudzātu vidusskola, Daugavpils Saskaņas pamatskola, Mežciema pamatskola, Špoģu vidusskola.
Tiesa, atšķirība skolu saņemto vērtējumu punktu skaitā ir visai iespaidīga. Ja lielo skolu grupā atšķirība nav tik vērā ņemama – 1. un 2. reitinga vietas ieguvējas šķir vien 3,62 balles, bet 1. un 3.vietas ieguvējas – 10,64 punkti (attiecīgi skolas saņēmušas 48,7; 44,5 un 37,53 balles), tad valsts ģimnāziju grupā aina ir cita. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija saņēmsi 127,9 balles, Āgenskalna Valsts ģimnāzija – 53,24, tātad atšķirība no 1. vietas ir vairāk nekā divas reizes, bet Ventspils Valsts 1. ģimnāzija – 35,58 balles, tātad trīs ar pusi reizes mazāk nekā reitinga līderim. Ar tikai 2,13 ballu lielu starpību ventspilniekiem uz papēžiem min Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Tas, savukārt, liecina, ka nākamajā mācību gadā Ventspils Valsts 1. ģimnāzijai nāksies krietni vien iespringt, lai noturētos līderu trijniekā.
Mazajām skolām atšķirība reitinga pirmā trijnieka saņemto punktu skaitā ir vēl lielāka – ja RTU Inženierzinātņu vidusskola, kura mazo skolu reitingā ir jau nemainīgs līderis, saņēmusi 126,25 balles, tad otrās vietas ieguvējai piešķirti 33,88 punkti, bet trešajai vietai vien 18. Ventspils 2. vidusskola šajā skolu grupā ar 11,67 punktiem skolu reitingā ieņēmusi 6. vietu, bet Ventspils Centra sākumskola ar 5 ballēm līdz ar vairākām citām skolām reitingā dala 28.-32. pozīciju. Savukārt lielo skolu grupā Ventspils 6. vidusskola ieguvusi 3,03 balles un ierindojsies 45.-58. pozīcijā, bet Ventspils 4. vidusskola ar 1,21 balli ir 61.-63. reitinga vietā.
Atgādināsim, ka ceļojošo balvu „Lielā Pūce” pirmo reizi pasniedza 1988./89.mācību gadā. Balvas dibinātāji bija Izglītības ministrija, Jauno zinātnieku un speciālistu padome, jaunatnes firma “Kontakts”. Dibinātāji uzskatīja, ka nākamo zinātnieku, speciālistu un vadītāju izveides pamats ir skola, tādēļ ir jāstimulē skolotāju darbs ar talantīgiem skolēniem un jānodibina balva, ko pasniegt labākajiem skolu kolektīviem par skolēnu sasniegumiem mācību darbā.
3.08.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
