Noraida Vītoliņa prasību pret ventspilnieku saistībā ar komentāriem internetā

1595
Autors: Edijs Pālens/LETA
Autors: Edijs Pālens/LETA

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija ir nolēmusi atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieka Jāņa Vītoliņa civilprasībā pret ventspilnieku Ivaru Jansonu saistībā ar, viņaprāt, aizskarošajiem interneta komentāriem. Līdz ar to ir stājies spēkā Kurzemes apgabaltiesas pagājušā gada 10.marta spriedums, un Vītoliņa civilprasība par nepatiesu un godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir pilnībā noraidīta.

Jansons, komentējot tiesas iznākumu, uzsvēra, ka viņam būtiskāks par šo tiesvedību šķiet cits jautājums – viņš esot ļoti nobažījies par vides stāvokli un gaisa kvalitāti Ventspilī saistībā ar ostas un citu uzņēmumu piesārņojošo darbību. Par vides jautājumiem arī esot bijuši viņa Vītoliņam adresētie komentāri. Pēc Jansona teiktā, Vītoliņš viņu atsakoties uzklausīt, lai runātu par šīm problēmām. “Tas bija Vītoliņa gājiens ar zirdziņu, lai aizietu no galvenās tēmas,” tiesvedības procesu komentēja Jansons. Pēc viņa teiktā, Vītoliņš “146 reizes izvairījās no tikšanās”.

Savukārt Vītoliņš norāda, ka Jansonu ir uzklausījis un atbildējis uz viņa jautājumiem. “Naidīgajos un maksimāli aizskarošajos komentāros, ko Jansons, slēpjoties zem dažādiem anonīmiem segvārdiem, vairāku gadu garumā ievietoja Ventas Balss portālā, bieži vien nebija pat pieminēti vides jautājumi. Šie komentāri bija vērsti personīgi pret mani kā indivīdu, lai gan nebiju devis tam ne mazākā iemesla. Tieši pretēji – neskaitāmās pieņemšanas reizēs un vairāk nekā 60 vēstulēs, atbildot uz Jansona nepārtraukto pieprasījumu straumi, es sniedzu atbildes uz visiem jautājumiem,” norādīja Ventspils vicemērs.

Vītoliņš uzsvēra, ka ar civilprasību pret Jansonu viņš bija vērsies nevis kā domes amatpersona, bet gan kā privātpersona, taču tiesa acīmredzot uzskatījusi citādi. “Manuprāt, tiesa tā arī nespēja paskatīties uz šo procesu kā vienas personas civilprasību pret otru, bet savu vērtējumu veica kā pašvaldības amatpersonas vēršanos pret iedzīvotāju. Tādos gadījumos tiesa apzināti vai neapzināti nostājas iedzīvotāja pusē,” norādīja Vītoliņš.

“Savu prasību es sniedzu kā privātpersona, tā bija tikai mana iniciatīva un visā tiesvedības laikā es nekādā veidā neizmantoju pašvaldības resursus. Tā bija vienas privātpersonas vēršanās pret otru par to, ka nepamatoti un ilgstoši tiek izteikti publiski apvainojumi,” norādīja domes priekšsēdētāja vietnieks.

Sākotnēji Vītoliņš neesot veicis nekādas darbības, lai vērstos pret Jansona komentāriem. “Tomēr tad, kad Jansons nepārprotami izteica apgalvojumu, ka es esmu vainojams man ļoti tuva cilvēka, bijušā augstskolas rektora nāvē, es iesniedzu prasību par nepatiesu, godu un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu. Līdzīgi es rīkotos arī tagad, jo citādi vairs nevarētu cienīt pats sevi,” skaidroja Vītoliņš.

“Protams, var izsaukt izbrīnu fakts, ka tiesas vērtējumā kāda persona bez jebkādas faktoloģiskās bāzes var publiski apvainot otru personu krimināli sodāmās darbībās, tādās kā iedzīvotāju indēšanā, iebiedēšanā un pat nonāvēšanā, un par to nav pat jāatvainojas. Bet tas lai paliek uz tiesnešu sirdsapziņas,” komentējot tiesas spriedumu, atzina Vītoliņš.

Ventspils vicemērs arī atgādināja, ka pirmās instances tiesa bija lēmusi citādāk, daļēji apmierinot viņa civilprasību un lemjot piedzīt no Jansona par labu Vītoliņam morālā kaitējuma atlīdzību 1500 eiro apmērā. Jansons šo spriedumu pārsūdzēja.

“Jau pēc pirmās instances tiesas sprieduma, kuras nolēmums bija tāds, ka Jansonam jāatvainojas un jāsamaksā konkrēta finansiāla kompensācija, es publiski paziņoju, ka man nav vajadzīga Jansona nauda, bet svarīgi ir tas, ka par nepamatotu apvainojumu krimināli sodāmās darbībās ir jāsaņem sods. Ja tiesvedības gala iznākums būtu tāds vai līdzīgs, visi līdzekļi tiktu ziedoti labdarībai,” piebilda Vītoliņš.

Kā ziņots, Vītoliņš bija vērsies tiesā ar civilprasību pret Jansonu par divām epizodēm – Jansona komentāru portālā Ventabalss.lv un izteikumiem tīmekļa vietnēs Sunubuda.tv un Youtube.com publicētajā video sižetā. Kā iepriekš stāstīja Vītoliņš, viņam neizprotamu iemeslu dēļ Jansons jau ilgstoši publiskajā telpā regulāri veltot viņam ļoti personiski aizkarošus un apmelojošus komentārus. Pēdējais piliens Vītoliņa pacietības kausā bijis Jansona interneta komentārā paustais viedoklis, ka Vītoliņš, nerisinot vides piesārņojuma problēmas Ventspilī, personīgi vainojams bijušā Ventspils Augstskolas (VeA) rektora Jāņa Eglīša nāvē (Eglītis pēc smagas slimība aizgāja mūžībā 2013.gadā).

Pie portālā Ventabalss.lv 2014.gada augustā publicētā raksta par toreizējās VeA rektores Gitas Rēvaldes ievēlēšanu Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē Jansons bija ievietojis komentāru: “Gudra sieviete, man prieks. Arī viņa sapratusi, ka Ventspilī viss iet uz galu un smird visās malās. Tāpat kā 28.jūlijā bija dubultindēšana Ventspilī, tad atcerēsimies 16.05.2012., kad indēja pilsētas iedzīvotājus un pilsētas viesus, bērnus Bērnu pilsētiņā, studentus VeA, visus Ostgalā un ne tikai!!! Paldies J.Vītoliņam, ka nav arī vairs mīļotā VeA rektora Jāņa Eglīša (lai viņam vieglas smiltis).” Portāla administrācija šo komentāru ir dzēsusi.

Savukārt 2015.gada 30.aprīlī tīmekļa vietnēs Sunubuda.tv un Youtube.com publicētajā video sižetā Jansons norādījis uz Ventspils zivju konservu kombināta zivju kūpinātavas, viņaprāt, kaitīgo ietekmi uz iedzīvotāju veselību, nodēvējot to par vienu no infrastruktūras neveiksmēm. Savā prasības pieteikumā tiesai Vītoliņš norādījis, ka Jansons šajā sižetā paudis vairākus, viņaprāt, nepatiesus un godu un cieņu aizskarošus apgalvojumus, piemēram, “Šī nav vienīgā Vītoliņa kunga neveiksme. Viņam saskaitīsies vismaz 10 neveiksmes, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību. Vismaz desmit ir tās neveiksmes. Nu, un tāpēc Vītoliņa kungs mūk no manīm, un man nav nekādu iespēju kontaktēties”, “Viņš zog veselības cilvēkiem. Viņš arī man nozaga veselību. Viņš nozaga veselību kaimiņam. Visiem”, “Kaimiņam ir bail iet pie Vītoliņa. Viņš darbu pazaudēs”, “Es esmu ļoti neērts Vītoliņam. Un mani saindēja. Es nesaslimu ar plaušu slimību. Mani saindēja.” u.c. izteikumus.

Vītoliņš prasības pieteikumā tiesai norādīja, ka šie Jansona izteikumi saturot nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas, jo tajos apgalvots, ka Vītoliņa rīcības rezultātā tiek nodarīts kaitējums personu veselībai un dzīvībai, un viņam tiek piedēvētas noziedzīgas darbības, kā arī tiek norādīts, ka sabiedrības locekļiem ir bail no prasītāja un viņa atriebības. Vienlaikus prasības pieteikumā norādīts, ka šie izteikumi satur netiešu norādi uz to, ka prasītājs varētu ļaunprātīgi izmantot viņam piešķirtās amata pilnvaras un ietekmi, turklāt tiek radīts priekšstats, ka prasītājam ir kaut kas slēpjams, tādēļ viņš izvairās no saskarsmes. “Šie izteikumi ir nepatiesi izdomājumi, kas nodara nopietnu kaitējumu prasītāja godam un cieņai,” prasības pieteikumā norādījis Vītoliņš.