Saeima ceturtdien noraidīja priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes.
Iepriekš atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis priekšlikums pēc plašām diskusijām bija saņēmis vairākuma atbalstu. Pirms parlamenta sēdes tika paredzēts, ka Saeima varētu lemt pretēji komisijas viedoklim, tāpēc komisijā iezīmējās iespēja, ka šo jautājumu varētu uzticēt risināt darba grupai, kurā būtu pārstāvētas ieinteresētās puses. Darba grupas uzdevumos būtu, ja tas iespējams, panākt vienošanos par pašvaldības izdevumu definīciju, kā arī komercreklāmas aizliegšanu tajos. Pēc tam atkarībā no politiskās gribas varētu atgriezties pie šodien noraidītā priekšlikuma izvērtēšanas.
Aarī parlamenta sēdē par šo jautājumu izvērtās plašas diskusijas. Vairāki deputāti atzina, ka atsevišķas pašvaldības ir pārāk aizrāvušās ar savu pašslavināšanu, taču ir jāsaglabā iespēja iedzīvotājiem saņemt bezmaksas informatīvu izdevumu. Deputāts Inesis Boķis aicināja neatbalstīt piedāvātās izmaiņas, lai ar tām “neieblieztu” pa visu 119 pašvaldību iedzīvotāju interesēm. Viņā piedāvāja citu situācijas risinājumu – noteikt, ka komercreklāmu un sludinājumi tiek ievietoti tikai komercmedijos.
Savukārt deputāts Ritvars Jansons uzsvēra, ka priekšlikums neparedz aizliegt pašvaldību informatīvos izdevumus. “Šis grozījums paredz pilnīgi kaut ko citu – to, ka demokrātiskā valstī medijs, jeb kā likumā par presi dēvēts – masu informācijas līdzeklis -, ir atdalīts no pašvaldības izdevuma,” uzsvēra politiķis. Arī deputāte Lolita Čigāne norādīja, ka šis priekšlikums nekādā ziņā pašvaldībām neaizliedz izdot informatīvos izdevumus, bet vienkārši pasaka, ka tie nav prese.
Partijas Saskaņa frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins aicināja šo jautājumu risināt pēc pašvaldību vēlēšanām mierīgākā gaisotnē.
Šo priekšlikumu atbalstīja nacionālās apvienības VL-TB/LNNK, daļa Vienotības un atsevišķi Latvijas Reģionu apvienības deputāti. Pret balsoja Zaļo un zemnieku savienības, Saskaņas, No sirds Latvijai un atsevišķi LRA deputāti. Balsojumā atturējās vairāki Vienotības deputāti.
Minētās izmaiņas aicināja veikt deputāti Ritvars Jansons, Lolita Čigāne, Einārs Cilinskis un Vilnis Ķirsis. Priekšlikums arī paredzēja noteikt, ka valsts un pašvaldības institūciju sabiedrības informēšanas pienākumu un kārtību nosaka citi normatīvie akti.
Parlamentārieši uzsvēra, ka priekšlikumu mērķis nav vēršanās pret valsts vai pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes. Šī priekšlikuma mērķis bija sakārtot mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, valsts pārvaldes publisko tiesību sistēmā nodalot īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības atbilstoši.
Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji iepriekš izteica iebildumus pret šo izmaiņu veikšanu pašlaik, norādot, ka izmaiņas jāveic citādāk. Arī opozīcijas pārstāvji iepriekš norādīja, ka, lai veiktu šādas izmaiņas, ir jābūt skaidri noteiktām pašvaldību tiesībām publicēt izdevumus, kas paredzēti informācijas sniegšanai par iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem.
