“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāts Andrejs Judins  atsevišķajā viedoklī norāda uz konkrētu amatpersonu atbildību par tā dēvētās “oligarhu lietas” virzību, kā arī, viņaprāt, notikušu netiešu kriminālvajāšanas uzsākšanas bremzēšanu no prokuratūras puses.

Viņaprāt, “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā nav pieminēta virkne faktu, kas norāda uz valsts sagrābšanu. Viņš uzskata, ka komisija ir atteikusies analizēt virkni svarīgu faktu, kas liecina par valsts sagrābšanu bijušo politiķu Aināra Šlesera un Andra Šķēles, kā arī smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga un citu personu darbību rezultātā. Savos secinājumos Judins norāda, ka, viņaprāt, ir notikusi manipulācija ar medijiem slēptā veidā – gan laikrakstā Diena, gan pašvaldību informatīvajos materiālos.

Deputāts arī uzskata, ka trūkst faktu, kas pamatotu, kādēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) necēla iebildumus pret prokurora Māra Lejas atteikumu lietā uzsākt kriminālvajāšanu. Deputāts norāda, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai nav izdevies pierādīt, ka kriminālprocesa virzītāji ir tikuši prettiesiski iespaidoti, lai panāktu kriminālprocesa apstādināšanu pirmstiesas stadijā. Taču KNAB iekšējie konflikti, darbinieku atlaišanas un aiziešanas no darba pēc pašu gribas atstāja negatīvu ietekmi uz kriminālprocesa kvalitāti, uzskata Judins.

Tāpat Judins atsevišķajā viedoklī uzsver, ka bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes paskaidrojumi un izmeklēšanas gaitā iegūtie materiāli liecina, ka KNAB rīcībā bija informācija par iespējamiem noziegumiem, kas netika izmeklēta, un netika nopratinātas vairākas personas. “Tāpat krimināllietas materiālu apjomu lielā mērā veido mazsvarīgi dokumenti, savukārt tādi dokumenti, kas saturēja iespējamu pierādošu informāciju, netika rūpīga izvērtēti un analizēti, Tāpat KNAB darba kvalitāti būtiski ierobežoja kvalificētu darbinieku trūkums,” pārliecināts Judins.

Parlamentārietis arī uzskata, ka bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks nebija ieinteresēts kriminālprocesa virzīšanā un pabeigšanā. Viņa publiskais paziņojums par kriminālprocesa izbeigšanu apsteidza juridiskā pamatojuma noformulēšanu, uzskata deputāts.

Vienlaikus Judins ir pārliecināts, ka prokuratūra netieši bremzēja kriminālvajāšanas uzsākšanu. Proti, prokuratūra un prokurors Leja tehniski visu izdarīja pareizi, bet jau no paša sākuma paustā neticība pierādījumu iegūšanai, lai virzītu kriminālprocesu, Judina ieskatā, negatīvi ietekmējusi Strīķes un KNAB izmeklētāju darbu. “Tā vietā, lai prokuratūra ar aizdomām vērtētu jebkādu informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, notiek izvairīšanās no noziedzīgu nodarījumu prevencijas un soda piemērošanas. Prokuratūra nedrīkst baidīties no lietas zaudēšanas jeb apsūdzēto personu attaisnošanas,” savā viedoklī norādījis parlamentārietis.

Viņaprāt, ir arī jāmaina likuma normas, kas liedz uzsākt kriminālprocesu un paredz, ka kriminālatbildība tiek atcelta, ja ir pagājis noteikts laiks. Kā uzsver deputāts, laiks neatceļ personas vainu pēc būtības.

Tāpat Judins uzskata, ka kriminālprocesa materiāli ir jāpublisko, ja tas ir sabiedrības interesēs, identificējot valsts amatpersonu. “Tiesībaizsargājošo institūciju nespēja pierādīt apsūdzēto vainu nedrīkst būt par pamatu krimināllietas materiālu noslepenošanai,” pārliecināts Judins.

Vienlaikus Krimināllikumā jāparedz, ka par nepatiesas liecības sniegšanu personu drīkst saukt pie kriminālatbildības neatkarīgi no attiecīgā kriminālprocesa statusa, uzskata deputāts. Kā arī likumā ir jāparedz, ka prokuroram, kurš ir pārliecināts par personas noziedzīgo nodarījumu, drīkst būt šaubas par to, vai tiesa piekritīs apsūdzēt konkrēto personu, norāda parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis.

Judins arī uzskata, ka pastāv akūts sadarbības trūkums institūciju starpā, tāpēc būtu jānosaka, ka valsts iestādēm ir pienākums sniegt atbalstu izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai.

Kā ziņots, šonedēļ Saeima uzklausīs komisijas ziņojumu par paveikto un secinājumiem. Komisijas ziņojumā teikts, ka “oligarhu sarunās” var saskatīt valsts sagrābšanas pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai. Piemēram, komisija secināja, ka šīs sarunas norāda uz valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, kas ne vien apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, bet arī var radīt būtiskus draudus Satversmē nostiprinātajam varas dalījumam.

Vienlaikus konkrētus amatpersonu vārdus komisija savā ziņojuma secinājumos nenosauc. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka kriminālprocess ir izbeigts, jo pirmstiesas izmeklēšanas stadijā netika konstatēti vai pierādīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi, līdz ar to visas personas no krimināltiesiskā viedokļa uzskatāmas par nevainīgām.

“Tā kā kriminālprocesa un operatīvās lietas materiāli ir klasificēta informācija, komisija atturas no to satura publiskas apspriešanas un konkrētu personu teiktā iztirzāšanas. Pretējā gadījumā Komisijas secinājumi var tikt uztverti kā nevainīguma prezumpcijas pārkāpumi,” norādīts ziņojumā.

Autors: LETA / Foto: LETA