Šā gada pirmie divi mēneši Ventspils ostas termināļos bijuši krietni veiksmīgāki nekā līdzīgā laika posmā pērn – pārkrauto kravu apjoms ir pieaudzis par vairāk nekā pusmiljonu jeb 567 tūkstošiem tonnu. Pārkrauto kravu apjoms arvien turpina pieaugt arī SIA “Noord Natie Ventspils Terminals”, kam šogad izdevies pārkraut 438 tūkstošus tonnu. Tas ir par nepilniem 100 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2016.gada sākumā.
Lielāko pārkrauto kravu ieguldījumu devušas tieši Ro-Ro un beramkravas. Pēc “Noord Natie Ventspils Terminals” pārstāvja Māra Katranži prognozēm, pagājušo gadu izdevies noslēgt ar labu pozitīvu bilanci un arī uz šo gadu raugās ar pamatotām labām cerībām. Uzņēmums aktīvi turpina strādāt pie turpmākas izaugsmes. Pašlaik “Noord Natie Ventspils Terminals” īpašu uzmanību pievērš ciešai sadarbībai ar vietējiem eksportētājiem, tāpat strādā arī pie jauniem virzieniem, piemēram, pie jauna kuģu apkalpošanas segmenta – kruīzu kuģu piesaistes.
Piedāvājam nelielu fragmentu no intervijas ar Māri Katranži.
“Kruīza bizness Ventspilī līdz šim nav bijis aktīvs, jo nav neviena institūcija vai uzņēmums, kas nodarbotos ar kruīza līniju piesaisti un iesaistīto pušu koordinēšanu, lai kruīza līnijas veiksmīgi darbotos Ventspilī. Mēs šobrīd speram pirmos soļus līdz šim nezināmā laukā. Priekš mums tas ir pagaidām vēl samērā tumšs mežs, taču mēs dodamies tajā iekšā kā jebkurā jaunā, sev vēl īsti neiepazītā jomā. Esam izdarījuši pirmos mājas darbus, proti, esam sapratuši mērķa klientu loku. Pateicoties labu vācu aģentu palīdzībai, kuriem ir plaša pazīšanās un sakari, esam bijuši jau vairāku kuģniecības līniju galvenajos birojos. Drīz dosimies uz Brēmeni, kur arī notiks plašs kruīzu kuģu saiets. Esam jau sagatavojuši specializētus kruīza pakalpojumu reklāmas bukletus. Esam noskaidrojuši, ka kruīzu kuģiem Ventspils ir interesanta. Ventspils kā alternatīva Helsinkiem, Tallinai vai Klaipēdai būtu operatoriem interesanta, jo viņi meklē jaunas iespējas, kur varētu piestāt.
Kruīza kuģi parasti ved simtiem un pat tūkstošiem cilvēku. Cik lielus kruīza kuģus Ventspils osta vispār var uzņemt?
Ventspils osta tehniski ir ļoti laba, taču izņemot vienu būtisku momentu. Proti, kruīza kuģu garuma ierobežojums. Normāli kruīza kuģi ir garumā no 250 metriem un uz augšu. Ventspils ostā tik lieli kuģi vienkārši nevar iebraukt. Par šauru. Taču ir arī daudz tādu kruīza kuģu, kuri ir līdz 250 metru garumam. Ja runājam par vispārīgiem uzdevumiem šobrīd, tad mums pašlaik ir svarīgi iezīmēt Ventspils ostu kruīza kuģu kartēs. Mūsu mērķis nav kļūt par Rīgu vai Helsinkiem, mēs tādi nekad arī nevarēsim kļūt. Taču mēs varam kļūt par lielisku alternatīvu vietu, kur piestāt un uzkavēties.
Uz cik kruīza kuģiem cerat?
Mēs ceram uz 10 līdz 12 kuģiem gadā. Tad mūsu mērķis faktiski būtu sasniegts.
Varbūt tomēr ir kāda alternatīva, lai pie Ventspils varētu piestāt arī lielāki kruīza kuģi?
Viena ideja ir. Manuprāt, to vajadzētu aktualizēt. Proti, laba vieta būtu tur, kur kuģi ienāk no jūras Ventas grīvā. Ja mēs varētu operēt ar kruīza kuģiem gan tur, gan tagadējā terminālī, tad mums kuģu ierobežojumu nebūtu vispār. Tad varētu uzņemt arī 300 metru garus kuģus.
Cik drīz Ventspils ostā ventspilnieki varētu ieraudzīt pietauvotus pirmos piesaistītos kruīza kuģus?
Tagad ir 2017.gads. Kruīza kompānijas šobrīd jau aktīvi pārdot piedāvājumus kruīza ceļojumiem 2018.gadam. Viss jau ir faktiski izpārdots. Kompānijas šobrīd jau sāk plānot un izstrādāt mārketinga stratēģijas 2019.gadam. Tātad, ātrāk par 2019.gadu mēs nemaz nevaram “trāpīt”. Tas ir ilgs un patstāvīgs darbs. Taču tas ir stabils segments. Ja tu tiec tajā iekšā, tad viss ir kārtībā. Jāuzsver, ka šāda segmenta sekmīga attīstīšana nodrošinās arī ļoti būtisku pienesumu arī pilsētas un reģiona budžetā. Turklāt nav jākrauj kravas. Jānodrošina fiziskā apsardze, atver vārtus un nodrošini ekskursiju kompāniju darbu. Ventspils apkaime arī būtu interesanta vēl kādā ziņā. Pilsēta nav liela. Kruīza kuģi pārdot arī ekskursijas, un ekskursijas Ventspilī faktiski ir primārais pakalpojums. Tas nav kā Rīgā, kur kruīza tūrists pa dienu izstaigā pilsētu, kaut ko nopērk, no rīta un vakarā paēd uz kuģa cenā iekļautās maltītes. Savukārt Ventspils varētu kļūt interesanta ar to, ka tūristi saņem piedāvājumus doties ekskursijās ar autobusu ārpus pilsētas. Es to saucu par biotūri – cilvēki atbrauc apskatīt zemi, kurā, iespējams, nekad vairs nebūsi. Mēs piedāvājumu esam sadalījuši detalizētāk. Pirmais, ko tūristi var darīt Ventspilī. Tad ir reģions 50 kilometru rādiusā – radiolokators Irbenē, Ventas rumba Kuldīgā un citi. Tad ir 100 un 200 kilometru rādiusā. Esmu pārliecināts, ka kruīzu kuģu ienākšanai Ventspils ostā ir lieliskas iespējas, tas noteikti ir jādara un jāreklamē. Agri vai vēlāk, vairāk vai mazāk, bet šie kuģi te būs. Starp citu, jau esam iestājušies Baltijas kruīza kuģu asociācijā.
Pilnu interviju lasiet laikraksta VENTSPILNIEKS.LV 24.marta numurā!
Autors: Ventspilnieks.lv
