Saskaņā ar vietnes Flightradar informāciju svētdienas, 4.septembra, vakarā Baltijas jūrā netālu no Ventspils avarējusi Austrijā reģistrēta privātā pasažieru lidmašīna, šo informāciju apstiprina arī Civilās aviācijas aģentūra (CAA).
Kā ziņu aģentūra Reuters vēstīja, privātā lidmašīna Cessna 551 pacēlās gaisā no Spānijas dienvidiem plkst.15.56 pēc Latvijas laika un tai bija plānots nosēsties Ķelnē, Vācijā.
Savā ceļā divreiz mainīja virzienu – Parīzē un Ķelnē – un pēc tam devās pāri Baltijas jūrai, palidojot garām Zviedrijai piederošajai Gotlandes salai.
Plkst.20.37 radaros tika fiksēts, ka lidmašīna strauji zaudē augstumu un ātrumu, pēc tam lidaparāts no radariem pazuda.
Kāds Facebook lietotājs savā kontā publicējis video, kurā redzams, kā, iespējams, konkrētais lidaparāts planē tuvu Baltijas jūras virsmas pirms avārijas.
Ņemot vērā, ka pilots neatbildēja uz dispečeru ziņām, Zviedrija bija pacēlusi gaisā iznīcinātājus, kas ir normāla prakse šādos gadījumos. Atsaucoties uz Zviedrijas amatpersonām, vēstīts, ka arī Vācija un Dānija pacēlusi gaisā militārās lidmašīnas, lai pārbaudītu lidmašīnu, bet nevarēja nodibināt kontaktus ar to.
Iznīcinātāju piloti nav varējuši saskatīt nevienu cilvēku lidmašīnas pilotu kabīnē. Tikmēr Vācijas laikraksts Bild ziņoja, ka lidmašīnā atradās četri cilvēki – pilots, vīrietis, sieviete un viņu meita. Lidaparāts lidojuma laikā ziņoja par spiediena problēmām kabīnē pēc pacelšanās Spānijas dienvidos.
Laikraksts arī vēsta, ka saskaņā ar sākotnējiem atklājumiem pilots, iespējams, bija zaudējis samaņu.
Aviācijas drošības eksperts Hanss Kjēls (Hans Kjäll) Zviedrijas ziņu aģentūrai TT sacīja, ka spiediena problēmu dēļ pasažieri varēja zaudēt samaņu.
Kā vēsta Spānijas laikraksts El Pais, atsaucoties uz spāņu avotiem, kas ir pazīstami ar situāciju ap negadījumu, lidmašīna piederējusi vācu ģimenei.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sazinājies ar iekšlietu ministru Kristapu Eklonu (AP). Nacionālie bruņotie spēki šajā situācijā iesaistījusies glābšanas darbos un izsūtījusi glābšanas kuģi KA-14 Astra.
Tāpat Reuters ziņojis, ka pēc Latvijas lūguma Lietuva uz avārijas vietu nosūtījusi savu gaisa spēku helikopteru, lai veiktu meklēšanu, un arī prāmis Stena Line, kas bija ceļā no Ventspils uz Zviedriju, novirzīts uz avārijas vietu, liecina vietnē MarineTraffic pieejamā informācija.
Šorīt, 5.septembrī, TV3 raidījumā 900 sekundes Nacionālo bruņoto spēku meklēšanas un glābšanas centra vadītājs Pēteris Subbota sacīja, ka meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzu gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu. Lielākā atlūza šorīt tiekot nogādāta Ventspilī.
Kā uzsvēra Subbota, līdz šim nav izdevies atrast nevienu cilvēku Baltijas jūrā no avarējušās lidmašīnas.
Šī brīža meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem esot diezgan labvēlīgi. Plānots, ka virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, savukārt pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota.
Šobrīd meklēšanas darbi notiek 6×6 kilometrus lielā teritorijā, kur jūras dziļums ir ap 60 metriem. Meklēšanas darbus atvieglo tas, ka zināma precīza avārijas vieta un laiks, sacīja Subbota Latvijas televīzijai.
Līdz šim meklēšanas darbus veikuši divi krasta apsardzes kuģi un viens robežsargu kuģis, kas tagad devies uz Ventspili. Meklēšanas darbos aicināti palīgā arī kaimiņvalstu dienesti.
5.09.2022. / Autors: BNN / Foto: Pexels
