Ģenerālprokuratūra nolēmusi nesākt kriminālprocesu pret bijušo politiķi Aināru Šleseru par atteikšanos atbildēt uz jautājumiem tā dēvētās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Pārbaudi veica prokurors Māris Leja, kuru prokuratūra deleģējusi kā savu pārstāvi parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Viņš skaidroja, ka atteikšanās sākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai pamatota ar to, ka saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu personai ir tiesības atteikties sniegt paskaidrojumus par sevi. Šādas tiesības izriet no tiesībām neliecināt pret sevi, kas nav aprobežojamas vienīgi ar personas paskaidrojumiem kriminālprocesā.
No Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām izriet, ka persona nezaudē tiesības nesniegt paskaidrojumus pret sevi saistībā ar kriminālprocesu, ja pastāv procesuāls risks tā atjaunošanai vai jauna kriminālprocesa sākšanai. “Turklāt personai saglabājas tiesības nesniegt atbildes ne tikai uz tādiem jautājumiem, uz kuriem atbildot patiesi, viņa būtu tieši spiesta atklāt kādas savas iespējamās noziedzīgās darbības, bet arī tad, ja šīs atbildes tikai netieši attiektos uz izmeklējamo noziegumu,” norādīja Leja.
Tiesības neliecināt pret sevi nevar tikt saprātīgi ierobežotas tikai ar atzīšanos tiesību pārkāpuma izdarīšanā vai liecībām, kurām piemīt tiešs inkriminējošs raksturs, norādīja prokurors.
Izvērtējot Šlesera atteikšanos atbildēt uz jautājumiem pēc šiem kritērijiem, pārbaudes gaitā secināts, ka Šleseram bija tiesības neatbildēt uz jautājumiem, uz kuriem atbilde tika atteikta, pavēstīja Leja.
Viņš arī apliecināja, ka pagaidām nav izlēmis, vai sākt kriminālprocesu par Šlesera un bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izteikumiem “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā par iespējamo atbalstu Zatlera pārvēlēšanai.
Šlesers 30.oktobrī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers “zvana un lūdzas”, lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana.
Zatlers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli un tas liecinot, ka Šleseram melot esot norma.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu vērsās Saeimas “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Andrejs Judins.
30.oktobrī Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē nesniedza atbildes uz vairākiem komisijas deputātu uzdotajiem jautājumiem, tā vietā runājot par notikumiem un lietām, kas neattiecās uz viņam uzdotajiem jautājumiem, šādā veidā izvairoties no informācijas sniegšanas komisijai, uzskata Judins.
Bijušais Satiksmes ministrs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Šlesers neatbildēja uz vairākiem konkrētiem jautājumiem, tostarp arī tādiem, kas neattiecās ne uz viņu pašu, ne uz viņa ģimenes locekļiem. Piemēram, Šlesers neatbildēja uz vairākkārt uzdotu jautājumu par to, vai viņam kaut kas ir zināms par norādījumu došanu valsts kapitālsabiedrībām slēgt reklāmas līgumus ar atsevišķiem medijiem, šādā veidā nodrošinot viņiem finansējumu.
Vairākkārtīgi novirzoties no uzdotajiem jautājumiem un nesniedzot atbildi pēc būtības, Šlesers ir izvairījies no informācijas sniegšanas komisijai, kas, pēc Judina domām, ir skaidra, lai arī vārdos neformulēta atteikšanās dot paskaidrojumus komisijai.
Papildus tam Šlesers vairākkārt kategoriski norādījis, ka neatbildēs uz jautājumiem, kas attiecas uz kriminālprocesu.
Viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Pārbaudes rezultāti pagaidām netiek publiski izpausti.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.
Autors: LETA / Foto: LETA
