Spēcīgi sabiedriskie mediji ir svarīgi ikvienam Latvijas iedzīvotājam jo tikai neatkarīga, profesionāla un kvalitatīva žurnālistika spēj objektīvi informēt par aktualitātēm visas sabiedrības interesēs, pauž Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.
Padome pauž atbalstu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā rosināto sabiedrisko mediju pilnīgu iziešanu no reklāmas tirgus no 2020.gada. NEPLP aicina izvērtēt iespējas jau no 2018.gada valsts budžeta piešķirt finansējumu sabiedrisko mediju stiprināšanai, kā prioritāti izvirzot atalgojuma jautājumu Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijā (LTV). Īstenojot sabiedrisko mediju pārdomātu iziešanu no reklāmas tirgus tuvāko gadu laikā un apzinoties tam nepieciešamā finansējuma apjomu, NEPLP uzsver, ka jau šobrīd ir svarīgi stiprināt sabiedriskos medijus, lai tie kalpotu par kvalitatīvu dialoga platformu sabiedrības interesēs, līdz ar to ir nepieciešams turpināt diskusiju par LR un LTV budžeta palielināšanu.
Ņemot vērā, ka turpinās diskusijas par valsts budžetu 2018.gadam, NEPLP augstu vērtē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izskanējušo piedāvājumu pārrunāt sabiedrisko mediju budžeta prioritāšu jautājumus. “Esam gandarīti par deputātu izpratni, novērtējot sabiedrisko mediju būtisko lomu demokrātisku procesu nodrošināšanā un stiprināšanā, līdz ar to aicinām rast finansējumu turpmākai sabiedrisko mediju kvalitatīvai attīstībai jau nākamā gada budžetā,” uzsvēra NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.
“Spēcīgi sabiedriskie mediji ir svarīgi ikvienam Latvijas iedzīvotājam jo tikai neatkarīga, profesionāla un kvalitatīva žurnālistika spēj objektīvi informēt par aktualitātēm visas sabiedrības interesēs. Viens no būtiskiem aspektiem sabiedrisko mediju stiprināšanas kontekstā ir taisnīga atalgojuma sistēma. Sabiedriskajos medijos strādā savas jomas profesionāļi, kuriem jāsaņem konkurētspējīgs atalgojums, kas ļautu nodrošināt spēcīgu mediju darbību arī turpmāk,” norādīja Āboliņš.
Viņš arī akcentēja, ka finansējums sabiedrisko mediju darbinieku atalgojumam ir NEPLP budžeta prioritātes nākamajam gadam.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika izskatīti četri scenāriji sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.
Viens no scenārijiem paredz sabiedrisko mediju palikšanu reklāmas tirgū, kas, no vienas puses, nekādi neietekmēs valsts budžetu un nodrošinās sabiedrisko mediju ieņēmumu dažādību. Vienlaikus pastāv risks, ka, nemainot pašreizējo situāciju, samazināsies Latvijā veidota satura konkurētspēja, komercializēsies sabiedrisko un privāto mediju saturs, kā arī saglabāsies spriedze nozarē saistībā ar mediju pozicionējumu tirgū un to funkciju un uzdevumu pārklāšanos.
Otrs scenārijs paredz sabiedrisko mediju dalību reklāmas tirgū ar jaunām komerciālo mediju atbalsta formām, nodibinot Mediju atbalsta fondu komerciālo mediju atbalstam, izmantojot valsts budžeta līdzekļus un koncentrējot tajā pašlaik mediju finansējumam izmantotos publiskos līdzekļus. Šāda scenārija īstenošana saglabātu pašreizējo situāciju, novēršot tās radītos riskus, vienlaikus nodrošinot atbalstu mediju vides drošumspējai un konkurētspējai.
Trešais scenārijs paredz sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus, ietverot vairākus apakšscenārijus tā īstenošanai. Viens no tiem nosaka sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus lineārā laika līknē, paredzot proporcionālu reklāmas raidlaika samazinājumu abās raidorganizācijās, piemēram, katru gadu par 20% piecu gadu periodā, sākot ar 2018.gadu.
Otrs apkašscenārijs paredz LR iziešanu no reklāmas tirgus, sākot ar 2018.gadu, LTV paliekot reklāmas tirgū līdz 2020.gadam, un trešais apkšscenārijs paredz LTV iziešanu no reklāmas tirgus, sākot ar 2018.gadu, LR paliekot reklāmas tirgū līdz 2020.gadam. Savukārt beidzamais apakšscenārijs paredz pakāpenisku reklāmas raidlaika samazināšanu abos sabiedriskajos medijos komerciāli nozīmīgākajos raidlaikos.
Visbeidzot, ceturtais scenārijs nosaka abu sabiedrisko mediju pilnīgu iziešanu no reklāmas tirgus, ko administratīvi būtu iespējams nodrošināt izstrādes procesā jau esošajā jaunajā Sabiedrisko mediju likumā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
