Aizvadītās nedēļas galvenie notikumi Lietuvas ziņās bija izlūkdienestu brīdinājums par iespējamām provokācijām Lietuvā, Krievijas vēstnieka izraidīšana, saimniecības un celtniecības mazumtirgotāja Kesko Senukai veikalu pārdošana un Ukrainas radio retranslācijas sākšana.
Viļņas un Daugavpils Kesko Senukai veikali pārdoti par 20 miljoniem eiro
Somijas un Lietuvas nekustamo īpašumu kompānija KS Holding pagājušajā pirmdienā, 4.aprīlī, pavēstīja, ka par aptuveni 20 miljoniem eiro pārdevis divas ēkas Viļņā un Daugavpilī, kur darbojas Kesko Senukai DIY saimniecības un būvmateriālu preču veikali. Ēkas pārdotas Somijas investīciju fondam Titanium Baltic Real Estate. 50% KS Holding daļu pieder Somijas uzņēmumam Kesko un pārējās akcijas – Kesko Senukai vadītājam Arturam Rakauskam (Arturas Rakauskas) un investīciju grupai Zabolis ir Partneriai.
Lietuvā sāk Ukrainas radio kanāla pāraidīšanu
Lietuvas Radio un televīzijas centrs sācis Ukrainas sabiedrisko mediju uzņēmuma UA: PBC radio kanāla retranslāciju Lietuvā, izmantojot vidējo viļņu raidītāju. Raidījumi ukraiņu, krievu un baltkrievu valodā katru diennakti tiek raidīti no pusnakts līdz pulksten 6.30. Vidējo viļņu raidītājs nodrošina nakts radiosignāla izplatību līdz 1 500 kilometru rādiusā, teikts uzņēmuma paziņojumā presei, ko Lietuvas Radio un televīzijas centrs izplatījis 4.aprīlī.
Lietuva izraida Krievijas vēstnieku
Lietuvas valdība pirmdien, 4.aprīlī, nolēma pazemināt Viļņas un Maskavas diplomātisko attiecību pakāpi un lūdza Krievijas vēstniekam atstāt valsti. Tā arī nolēma slēgt Krievijas konsulātu ostas pilsētā Klaipēdā, pavēstījis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis). Ministrs arī sacījis, ka Lietuvas vēstnieks Maskavā drīzumā atgriezīsies Viļņā, bet Lietuvas vēstnieks Ukrainā atgriezīsies Kijevā.
Nausēda aicina vācu finanšu nozari palīdzēt izbeigt karu
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) otrdien, 5.aprīlī, aicinājis Vācijas finanšu nozari dot ieguldījumu, lai tiktu izbeigts Krievijas karš pret Ukrainu. Viņaprāt, rīcība ar mērķi apturēt Krievijas agresiju un panākt, lai tajā valdošais režīms tiktu saukts pie juridiskas un finansiālās atbildības par noziedzīgu rīcību, ir humāna nepieciešamība, nevis brīva izvēle. Prezidents aicinājis vēl vairāk paplašināt starptautiskās sankcijas pret Krieviju, samazinot naftas un gāzes importu, slēdzot jūras ostas Krievijas kuģiem, ierobežojot visu pārējo Krievijas un Baltkrievijas banku finanšu operācijas un izolējot Krieviju no jebkādām starptautiskām darbībām, tā informējusi Lietuvas prezidenta kanceleja.
Brīdina par iespējamām provokācijām 9.maijā
Lietuvas Valsts drošības pārvalde otrdien, 5.aprīlī, brīdinājusi par iespējamām provokācijām un vardarbīgiem incidentiem 9.maijā, kad Krievija un daļa ārpus tās dzīvojošo krievu atzīmē Padomju Savienības uzvaru pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Pēc izlūkdienestu rīcībā esošās informācijas, 9.maija atceres pasākumi šogad, kā katru gadu, tiks rīkoti padomju karavīru kapsētās. Šādus piemiņas pasākumus ik gadu dažādās Lietuvas pilsētās organizē Krievijas diplomāti kopā ar krievu emigrantiem. Šos pasākumus parasti apmeklē vairāki simti cilvēku ar piespraustām Sv. Jura lentītēm. Šo Krievijas simbolu Lietuvas parlaments grasās pasludināt ārpus likuma Ukrainas kara dēļ. Ja tiesību aktu grozījumi tiks pieņemti, melni oranžo lentīšu nēsāšana un Krievijas kara Ukrainā simbola «Z» attēlošana būs sodāma ar likumu.
Lietuvā nogādāts Ukrainā nogalināts dokumentālists
Lietuvā no Ukrainas nogādātas dokumentālo filmu veidotāja Manta Kvedaraviča (Mantas Kvedaravičius) mirstīgās atliekas. Mediji vēsta, ka viņš nogalināts pie Mariupoles, tomēr viņa līdzgaitniece atzinusi, ka vīrieša nāves patiesie apstākļi slēpti, lai vispirms atgūtu Kvedaraviča līķi, nogādātu to dzimtenē un tad atklātu viņiem zināmo. Ukraiņu žurnāliste Albina Lvutina, kura sadarbojusies ar Kvedaraviču, otrdien, 5.aprīlī, sociālajā medijā Facebook pavēstījusi, ka medijiem sākotnēji sniegta nepatiesa informācija un nogalināšanas apstākļi esot bijuši citi.
«Bezsirži krievu karavīri nolaupīja Mantu un noslepkavoja viņu. Un tad vienkārši atstāja viņu tur,» vēsta Lvutinas ieraksts Facebook. Manta Kvedaraviča līķis nonācis Lietuvā pēc pārvešanas caur Krieviju un Latviju, un nu tiks nodots tiesu medicīnas speciālistiem. Lietuvas Ģenerālprokuratūra pirmdien, 4.aprīlī, paziņoja, ka izmeklēs vīrieša nāvi kā daļu no plašākas kara noziegumu izmeklēšanas Ukrainā.
Krieviju atstāt gatavojas pārtikas ražotāji Vičiūnai grupa
Viena no lielākajām Lietuvas pārtikas ražošanas uzņēmumu grupām Vičiūnų Grupė plāno trīs līdz četru mēnešu laikā slēgt uzņēmējdarbību Krievijā, tā trešdien, 6.aprīlī, norādījis grupas izpilddirektors Šrūns Matijošaits (Sarunas Matijošaitis). Vičiūnų Grupė pavēstījusi, ka ir apturējusi visas investīcijas ražošanā Krievijā, loģistikā, tirdzniecībā, kā arī visas sponsorēšanas un mārketinga kampaņas no 7. marta, kad tā paziņoja, ka apturēs savu darbību Krievijā saistībā ar Kremļa iebrukumu Ukrainā. Koncerns arī vairs neiepērk izejvielas savai ražotnei Kaļiņingradas apgabalā, piebilstot, ka esošā ražošana notiek ar izejvielām, kas iepirktas pirms kara sākum, lai tikai samaksātu piegādātājiem un finanšu partneriem Eiropā.
Iepērk artilērijas ieročus
Lietuva pabeigusi apjomīgu artilērijas ieroču iepirkumu, kas vērsts uz armijas stiprināšanu, trešdien, 6.aprīlī, paziņoja Lietuvas Valsts Aizsardzības ministrija. Sistēmas nodotas Ruklas armijas bāzē dislocētās Mehanizētās kājnieku brigādes Ģenerāļa Romualda Giedraiša artilērijas bataljonam.
Ukraiņu bēgļu skaits pārsniedz 40 000
Kopējais Lietuvā līdz šim reģistrēto Ukrainas kara bēgļu skaits pārsniedzis 41 300, starp viņiem ir ap 17 300 nepilngadīgo, tā ceturtdien, 7.aprīlī, vēstīja valsts statistiķi.
Pasažieru skaits martā – pieckārt lielāks
Lietuvas trīs lidostās pagājušajā mēnesī reģistrēti nepilni 312 000 pasažieru, kas ir 5,5 reizes vairāk nekā martā pirms gada, kad pasažieru skaits bija 356 000, ceturtdien, 7. aprīlī, paziņoja Lietuvas lidostu operators Lietuva Oro Uostai (LOU). Pasažieru plūsma martā veidoja 67% no 2019.gada skaita, atzīmēja LOU. Viļņas lidostā 2022.gada martā reģistrēti 217 000 pasažieru, Kauņas lidostā 79 000 pasažieru un Palangas lidostā – 15 000 (aptuveni 1 000).
13.04.2022. / Autors: BNN / Foto: Unsplash
