26.martā plkst.3 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu notika pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji bija jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.
Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi, savukārt Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku.
Ekonomikas ministrija 2014.gada martā veica aptauju, kurā aicināja Latvijas iedzīvotājus paust viedokli par pastāvošo praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā. Kopumā aptaujā savu viedokli pauda 6244 respondenti, no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar esošo praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā. Viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību iestādes, norādīja ministrijā.
Aptaujas rezultāti uzrāda pietiekoši atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem dažādās personu grupās, gan arī tautsaimniecības nozarēs. Kā galvenos trūkumus laika grozīšanā aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: SXC
