Šodien, 2023.gada 31.maijā, par Valsts prezidentu tika ievēlēts partijas “Jaunā vienotība” (JV) virzītais kandidāts, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Par Edgaru Rinkēviču balsoja 52 deputāti, kopš pirmās balsošanas kārtas par E.Rinkēviču nobalsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Atgādinām, ka JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS – 16 deputāti.
Progresīvie, kuriem parlamentā ir desmit deputāti, pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās par labu Rinkēvičam,
Rinkēvičam paredzēts amatā stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.
Vēlēšanās kandidēja arī Apvienotā saraksta (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo Progresīvo izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.
Otrajā balsošanas kārtā no prezidenta amata izstājās Pinto, par kuru nobalsoja tikai 10 Progresīvo deputāti.
Trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičam zaudēja Uldis Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti – viņa virzītāji Apvienotais saraksts, kuram ir 15 balsis, kā arī Aināra Šlesera Latvija pirmajā vietā ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova.
Vēl pirms balsošanas sākuma Nacionālā apvienība (NA) (13 mandāti) un Alekseja Rosļikova Stabilitātei (10 mandāti) bija solījuši neatbalstīt nevienu no kandidātiem. Trešajā balsojumā piedalījās 87 deputāti, no kuriem desmit balsoja pret abiem kandidātiem.
Pret abiem kandidātiem trešdien balsoja Stabilitātei, bet NA politiķi savas balsis netika nodevuši.
Edgars Rinkēvičs dzimis 1973.gadā Jūrmalā, absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.
Edgars Rinkēvičs 90.gados strādājis Latvijas Radio kā žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā kopš 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa – AM valsts sekretāra – amatu.
No 2002. līdz 2003.gadam Edgars Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.
No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam E.Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.
Valdim Zatleram, netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī E.Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā iestājās bijušā prezidenta Valda Zatlera vadītajā Reformu partijā.
Ārlietu ministra amatu Edgars Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska un abās Krišjāņa Kariņa valdībās.
2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā Vienotība. 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās Rinkēviču ievēlēja parlamentā no partiju apvienības “Jaunā vienotība” saraksta.
Edgars Rinkēvičs ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, kā arī saņēmis NATO un vairāku Latvijas sabiedroto ārvalstu augstus apbalvojumus.
Prezidenta vēlēšanas radījušas spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, iepriekš ir pieļauts, ka, ja Edgars Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, Zaļo un zemnieku savienības un Progresīvo balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu.
Tomēr gan AS, gan Nacionālā apvienība paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tādēļ ir jautājums, vai JV, ZZS un Progresīvie paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu neliels vairākums jeb tikai 52 deputāti.
31.05.2023. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ārlietu ministrija
