Ministru kabinets otrdien, 24. augustā, noteica, ka 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek aprēķināti 8 miljardu un 741 miljonu eiro apmērā. (Tas ir par 668,1 miljonu vairāk nekā šī gada budžeta “ietvaram”.) Savukārt valsts speciālā (sociālā) budžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 3 miljardu un 877,5 miljonu eiro apmērā – par 160,9 miljoniem vairāk nekā šim gadam. Tātad 2022. gada kopējā jeb konsolidētā budžeta izdevumi tiek rēķināti 11 miljardu un 886 miljonu eiro apjomā.
Finanšu ministrija ziņo, ka būtiskākās izmaiņas 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido: vakcinācijai pret Covid-19 paredzētais finansējums – 104,9 miljoni eiro; augstas gatavības projektu finansēšana – 97,8 miljoni eiro; ģimenes valsts pabalsts – 90,9 miljoni eiro; Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanas izdevumi – 14,5 miljoni eiro.
Tāpat 2022. gadā valsts izdevumu pieaugumu ietekmē plānotais Latvijas līdzfinansējums 316,8 miljonu eiro apmērā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai. Savukārt no ārvalstu finanšu palīdzības 22,4 miljoni eiro papildus plānoti Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projektiem, kā arī 10,9 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijai dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanai.
Speciālā budžeta bāzes izdevumu pieaugumu 2022. gadam veido papildu finansējums 77,3 miljonu eiro apmērā vecuma pensijām; 56,6 miljoni eiro – slimības pabalstiem; 15,4 miljoni eiro – bezdarbnieku pabalstiem; 7,1 miljons eiro – vecāku pabalstiem.
MK atbalstīja priekšlikumu, ka 2022. gada budžetā tiek paredzēts valsts parāds 50% apmērā no iekšzemes kopprodukta (šogad ir plānoti 49,6%). Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka tādējādi radītais budžeta deficīta pieaugums (kas plānots 2,9% apmērā no IKP) nodrošinās papildus 302 miljonus eiro atalgojuma celšanai veselības, sociālās aprūpes un izglītības jomās, kā policijai.
Ministrs valdības sociālajiem partneriem – arodbiedrībām un uzņēmēju konfederācijai – apsolīja necelt nodokļus pieaugošā valsts parāda dēļ. Turklāt Reirs sabiedrību mierina, ka šie 50% – jeb 17,015 miljardi eiro (FM prognoze) – tik un tā Eiropas Savienībā būšot viens no zemākajiem dalībvalstu parādiem.
30.08.2021. / Autors: Rita Krasta / Foto: Pixabay
