Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām.
Plāna realizēšanai no 2018.gada līdz 2020.gadam nepieciešamais finansējums ir 75 171 033 eiro, tostarp 36 709 322 eiro no LM budžeta un 38 461 711 eiro no pašvaldību budžeta.
Plāns par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu šodien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē atzinumu sniegšanai, taču tas vēl jāapstiprina valdībā, dodot uzdevumu LM sagatavot attiecīgo normatīvos aktus.
Plāns paredz sniegt lielāku valsts atbalstu pensijas vecuma personām ar lielu darba stāžu, palielināt ģimenes valsts pabalstu ģimenēm ar vairākiem bērniem, kā arī citus atbalsta pasākumus. Minimālo ienākumu atbalsta plānā paredzētie pasākumi ļaus pakāpeniski sniegt lielāku un mērķētu atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām – ģimenēm ar bērniem, pensijas vecuma iedzīvotājiem, kā arī trūcīgajām personām. Plānots noteikt augstākus trūcīgās personas ienākuma un garantētā minimālā ienākuma līmeņus, kas ir izriet no vidējiem valstī un ir samērīgi pret kopējiem mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem.
2018.gadā paredzēta pensiju indeksācijas pārskatīšana personām ar lielu stāžu un ģimenes valsts pabalstu par trešo bērnu 50,07 eiro apmērā. No 2019.gada paredzēts trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 188 eiro apmērā līdzšinējo 128,06 eiro vietā. Savukārt garantēto minimālo ienākumu līmeni noteikt kā pusi no trūcīgas personas līmeņa 94 eiro apmērā līdzšinējo 49,80 eiro vietā. Tāpat 2019.gadā paredzēts palielināt minimālo vecuma pensiju personām ar lielu darba stāžu līdz 94 eiro.
Savukārt, sākot ar 2020.gadu, rosināts noteikt vienotu dzīvokļa pabalsta tvērumu visā valstī un noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, lai iedzīvotājiem ar līdzīgiem ienākumiem sniegtu vienādas iespējas saņemt atbalstu.
Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un izteikta ienākumu nevienlīdzība. “No vienas puses, skaitļi rāda, ka iedzīvotāju kopējie ienākumi aug, tomēr tajā pašā laikā cilvēki ar zemākajiem ienākumiem situācijas uzlabošanos ikdienā neizjūt. Situācijai ir jāmainās,” piebilda Reirs.
Pēc viņa paustā, ar priekšlikumu tiek sāktas plašākas diskusijas par tiesību aktos noteiktajiem ienākumu apmēriem un atbalstu, lai nepieciešamības brīdī aizsargātu sabiedrības daļu ar zemākajiem ienākumiem.
Plānu atbilstoši Valdības rīcības plāna uzdevumiem par mērķtiecīgu “trešā bērna” politiku, minimālo ienākumu atbalstu un valsts vecuma pensiju indeksāciju izstrādāja LM izveidota darba grupa, kas veica sociālās palīdzības, valsts sociālo pabalstu, minimālās pensijas un bezdarbnieka pabalsta esošās situācijas regulējuma analīzi, izvērtējot to efektivitāti un lietderību nabadzības un ienākumu nevienlīdzības kontekstā.
Minimālo ienākumu atbalsta sistēmas piedāvājuma izstrādē piedalījās nozaru ministriju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas lielo pilsētu asociācijas eksperti, sociālie partneri no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, tāpat diskusijās piedalījās arī nevalstiskās organizācijas.
Autors: LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA
