2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3% iedzīvotāju – par 1,2% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.
Palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (39,2%) un vismazākais – Rīgā (13,5%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29,2% iedzīvotāju, Zemgalē – 23%, Kurzemē – 21,7% un Pierīgā – 18,6% iedzīvotāju.
Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2017. gadā tādu bija 74% (2016. gadā – 72,8%). Nākamās lielākās nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6%), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31%), un daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5%).
Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1% 2017. gadā un 8,8% 2016. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5% 2017. gadā un 56,6 % 2016. gadā) un pensionāri (48,9% – 2017. gadā un 43,7% 2016. gadā).
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
