Pirmdien, 25.jūlijā mūžībā devies Amerikā dzīvojošais izcilais latviešu diriģents, komponists, obojists un koklētājs Andrejs Jansons. Viņa darbs un bagātīgais devums latviešu mūzikai un kultūrai ierakstīts Dziesmu un Deju svētku tradīcijas vēsturē. Tādi cilvēki neaiziet. Andreja Jansona veikums un personība vienmēr paliks gaišā piemiņā.
“Viņš – viens no latviešu mūzikas stiprākajiem balstiem. Paldies Tev par dāsnajiem sadarbības gadiem, kopā esam šķīruši daudzu latviešu komponistu partitūru lappuses. Un allaž Tu esi bijis godavīrs. Tāds Tu arī paliksi manā atmiņā,” tā pēc sēru vēsts par Andreja Jansona aiziešanu savā “Facebook” vietnē raksta muzikologs Arvīds Bomiks.
Andreja Jansona spilgtā personība paliks arī to jauniešu sirdīs un atmiņās, ar kuriem viņš visu mūžu dedzīgi strādājis, vadot jaunatnes korus Katskiļu, Garezera, 2×2 un citās vasaras nometnēs, kā arī Latviešu jaunatnes dziesmu svētkos. Ar savu degsmi viņš allaž mācēja jaunos dziedātājus aizraut un iedvesmot.
Andrejs Jansons dzimis 1938.gada 2.oktobrī Rīgā. Liktenis viņam bija lēmis pēc Otrā pasaules kara beigām kopā ar vecākiem doties bēgļu gaitās uz Vāciju. Pirmajos pēckara gados latviešiem lielākā trimdas “mazā Latvija” bija Dienvidvācijā, Eslingenā, kur Andreja Jansona ģimene mita līdz pat 1949.gadam, kad emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Savu pirmo muzikālo izglītību viņš ieguva Virdžīnijas štata Norfolkas pilsētas vidusskolā, kur apguva obojas spēli. Šim instrumentam Andrejs palika uzticīgs arī daudzus turpmākos gadus, turpinot izglītību Džuljarda mūzikas skolā, kuru ar bakalaura grādu absolvēja 1960.gadā. Kā Itālijas valdības stipendiāts zināšanas obojas spēlē papildinājis arī Venēcijā, Itālijas Valsts konservatorijā. Diriģēšanu apguva ASV Manhatanas mūzikas skolā, kur 1973.gadā ieguva maģistra grādu, bet kompozīciju studēja Ņūdžersijā, Ratgersa universitātē, kur 1986.gadā aizstāvēja doktora grādu.
Andreja Jansona muzikālā biogrāfija ir patiešām bagāta. Pēc Džuljarda skolas absolvēšanas spēlējis oboju Pitsburgas un Baltimoras orķestros, arī American Symphony orķestrī. Bijis orķestra mūziķis Brodvejas teātros, Ņujorkas pilsētas operā, Metropolitena operā, American Ballet Theatre un Džofrija baleta orķestrī un citur. Bijis viesdiriģents ASV, Kanādas un Eiropas valstu orķestros, koros un ansambļos. Kā viesdiriģents sadarbojies ar Latvijas Nacionālo Operu, Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Lietuvas Nacionālo Simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Milvoku Simfonisko orķestri, Nirnbergas Simfonisko orķestri, Philharmonia Hungarica, Bronx Arts orķestri, Tallinas Kamerorķestri, Maskavas Simfonetti, Bostonas Kamerorķestri, Latvijas Bruņoto spēku orķestri, orķestri Rīga, koriem Balsis, Ave Sol, Fortius Sonore, Latvijas Radio kori, Valsts kori Latvija un citiem.
Andrejs Jansons bija XX un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsdiriģents, kā arī Jaunatnes dziesmu svētku Amerikā, Pasaules Brīvo latviešu I dziesmu dienu Gotlandē, Rietumkrasta VIII un XII, Kanādas IX, ASV X Dziesmu svētku un daudzu citu Latvijas novadu dziesmu svētku un dienu virsdiriģents.
Viņa mūziķa darbības kredo vienmēr bija: latviešu mūziku – latviešiem un pasaulei. Ne velti Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 2019.gadā piešķirot Andrejam Jansonam balvu par “Mūža ieguldījumu ASV latviešu sabiedrības darbā un Latvijas vārda nešanu pasaulē ar mūziku, tās radīšanu un atskaņošanu,” uzsvēra: “Viņa dedzīgums, neatlaidība, daudzu gadu garumā popularizējot latviešu mūziku abās okeāna pusēs, ir apbrīnas vērti. Paralēli savam maizes darbam, Andrejs Jansons milzīgu savas dzīves daļu veltījis, sargājot un uzturot latviešu mūzikas vērtības gan trimdā, gan Latvijā.”
Kad sākoties Atmodai paplašinājās kontakti ar latviešu mūziķiem ārzemēs, Andrejs Jansons bija viens no aktīvākajiem diriģentiem un komponistiem. Ar viņa gādību Liepājā 1993.gadā tika uzvestas R.Rodžersa “Mūzikas skaņas”, nākošajā gadā skatuves gaismu Liepājā ieraudzīja arī paša Andreja Jansona mūzikls “Princese Gundega un karalis Brusubārda”. Viņa vadībā tika realizēti arī tādi interesanti iestudējumi kā amerikāņu komponista Džankarlo Menoti “Amāls un nakts viesi” un “Medium”.
Kā komponists radījis ap 50 kora dziesmas un tautas dziesmu apdares, 2 dziesmu ciklus, 20 solo dziesmas, Tautas dejas mazam orķestrim, Ziemassvētku kantāti, skaņdarbus muzikālam teātrim (mūziklus). Dedzīgi darbojies latviešu jaunatnes muzikālās izglītības laukā, piedaloties mūzikas nometnēs, kursos un vasaras nometnēs. Organizējis vairāk nekā desmit koncertceļojumus ASV un Kanādā Latvijas koriem un solistiem.
Lielā mērā pateicoties Andrejam Jansonam pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados trimdas latviešos auga un nostiprinājās mīlestība pret kokli un koklēšanu. Vairāk kā četrdesmit gadus viņš mācījis kokles spēli lieliem un maziem, sarakstījis mācību grāmatu Koklēšana, sastādījis un rediģējis krājumu ar repertuāru kokļu ansambļiem Koklēšana II, rakstījis apceres un lasījis lekcijas par koklēšanu, latviešu mūziku un folkloru etnomuzikoloģijas periodikā, College Music Society un International Folk Music Council konferencēs.
Andrejs Jansons darbojies arī mūzikas pētniecības un metodikas laukā, rakstījis pētījumus un lasījis lekcijas par koklēšanu, latviešu mūziku un folkloru, kā arī uzrakstījis doktora disertāciju par latviešu tautas mūzikas klasifikācijas problēmām.
Apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeni (1996). Krišjāņa Barona prēmijas laureāts (1967, 1976), Kārļa Gopera fonda balvas laureāts (1972, 1974).
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Andreja Jansona tuviniekiem un talanta cienītājiem. Lai gaišs un dziesmots ceļš mūžībā!
28.07.2022. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Publicitātes foto
