Neskatoties uz problēmām tranzīta un finanšu pakalpojumu nozarēs, Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājusies par 4,3%, uzrādot nedaudz straujāku kāpumu nekā iepriekšējā ceturksnī. Tā par jaunākajiem Centrālās statistikas datiem komentējusi Finanšu ministrija (FM).
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 1,7%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2016. gada ceturtā ceturkšņa. Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos spēcīgo ekonomikas izaugsmi ir nodrošinājusi labvēlīgā situācija Latvijas ārējos tirgos, kā arī investīciju aktivitātes pieaugums un būvniecības nozares straujā attīstība, paātrinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdei ekonomikā. Tas ir ļāvis vairāk nekā kompensēt negatīvās norises tranzīta, kā arī finanšu pakalpojumu nozarēs, kur krītas Krievijas kravu tranzīta apjomi un samazinās nerezidentu biznesa apkalpošana, norāda FM.
Pēc ministrijas teiktā, pasaules ekonomikas izaugsmes paātrināšanās un augošais ārējais pieprasījums būtiski stimulējis pārsvarā uz eksportu orientētās Latvijas apstrādes rūpniecības attīstību, kas gada pirmajos divos mēnešos bija sasniegusi izlaides apjomu pieaugumu par 5,8%, īpaši strauji augot ķīmisko produktu, būvmateriālu, gatavo metālizstrādājumu un elektrisko iekārtu ražošanai. Izcili strauji pirmajā ceturksnī augusi būvniecības nozare, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni palielinoties par 35%, un uzrādot vēl būtiski straujāku kāpumu nekā pagājušajā gadā, kad būvniecības nozare bija augusi par 19,4%. ES fondu projektu investīcijas šā gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā divas reizes pārsniegušas pagājušā gada pirmā ceturkšņa līmeni, un kopumā valsts budžeta izdevumi investīcijām pamatkapitālā bijuši par 25% lielāki nekā pirms gada, kas arī stimulējis būvniecības nozares pieaugumu.
Līdzās ārējam pieprasījumam un investīcijām ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī veicinājis arī spēcīgi augošais privātais patēriņš, kas atspoguļojies mazumtirdzniecības kāpumā par 5%. Patēriņu šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, veicina gan būtiskais darba samaksas pieaugums, gan bezdarba tālāka samazināšanās un nodarbinātības kāpums. Patēriņu veicinoša ir arī salīdzinoši mērenā inflācija, kas būtiski nepazemina iedzīvotāju pirktspēju, un gada sākumā veiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšana, norāda par nozari atbildīgā ministrija.
“No otras puses, ne tik veiksmīgs pirmais ceturksnis bijis transporta nozarei, kur, krītoties Krievijas kravu tranzīta apjomiem, kravu apgrozījums ostās un pārvadājumu apjoms dzelzceļā samazinājies aptuveni par 15%, un uz Ventspils ostu pa cauruļvadu transportētās dīzeļdegvielas apjoms bijis gandrīz par 40% mazāks nekā pirms gada. Lai gan detalizēti dati par nozaru attīstību vēl nav pieejami, skaidrs arī, ka turpinājuši samazināties nerezidentiem sniegtie finanšu pakalpojumi, tāpat pazeminot kopējo ekonomikas izaugsmes tempu,” norāda ministrija.
”
Kopumā jānorāda, ka 2018. gada sākums Latvijas ekonomikai ir bijis visai veiksmīgs, neskatoties uz problēmām atsevišķās nozarēs, un arī turpmāko ceturkšņu izaugsmei ārējie nosacījumi saglabājas visai labvēlīgi – pasaules ekonomikai šogad tiek prognozēta vēl straujāka izaugsme nekā 2017. gadā, pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm tai sasniedzot 3,9%. Ekonomikas izaugsmi pasaulē turpina veicināt augošās investīcijas, globālās tirdzniecības aktivizēšanās, ASV īstenotie nodokļu atvieglojumi, kā arī Vācijas fiskālās stimulēšanas pasākumi,” uzskata FM.
Prognozējot turpmāko gaitu, iekšzemes patēriņu turpinās veicināt augošie iedzīvotāju ienākumi un investīciju tālāks pieaugums. Vienlaikus ir aktualizējušies iekšējie riski saistībā ar nerezidentu apkalpošanas biznesa tālāku samazināšanos. Tāpat samērā saspringta situācija saglabājas darba tirgū, kur atsevišķās jomās jau ir iezīmējies darbaspēka trūkums. Pēdējos mēnešos nedaudz pasliktinājies arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojums Latvijā un ES kopumā, ESI konfidences indeksam joprojām gan saglabājoties vēsturiski visai augstā līmenī. Sagaidāms, ka arī nākamajos ceturkšņos saglabāsies salīdzinoši spēcīgi Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi, tiem gan nedaudz pazeminoties bāzes efekta un finanšu sektora norišu rezultātā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
