Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeima ceturtdien, 4.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Tajā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. piemēram, atbalstītie grozījumi nosaka, ka militāra iebrukuma vai valsts okupācijas laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību. Līdz šim likums to noteica tikai kara gadījumā.
Likums paredz iespēju valsts apdraudējuma gadījumā izsludināt zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību kaujas štatu operatīvu aizpildīšanu jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās, tādējādi sniedzot papildu instrumentus apdraudējuma pārvarēšanai tā agrīnajā fāzē.
Savukārt likumā iekļautie visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi nosaka, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā ne tikai NBS, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām jāveic pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai un jāīsteno bruņota pretošanās, pilsoniska nepakļaušanās un nesadarbošanās ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām.
Grozījumi paredz, ka iedzīvotājiem ir pienākums pildīt uzdevumus, ko dod NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību, kā arī citas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas. Tāpat likums nosaka pienākumu nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, ja atteikums sadarboties būtiski apdraud personas vai tās ģimenes locekļu dzīvību vai brīvību.
Likumā noteikts, ka iedzīvotājiem kara vai militāra iebrukuma gadījumā ir tiesības īstenot pilsonisko nepakļaušanos, pretdarbojoties nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izrādīt bruņotu pretošanos un sniegt visa veida atbalstu pilsoniskās nepakļaušanās un bruņotas pretošanās dalībniekiem, kā arī NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošo NATO vai ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību.
Tāpat grozījumi aizliedz veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās, kas noris ar nolūku attīstīt kaujas spējas un prasmes personu, ēku un objektu sagrābšanai vai apdzīvotu vietu un teritoriju ieņemšanai. Tas pats attiecas uz apmācībām uzbrukuma, aizsardzības un kaujas atbalsta operāciju plānošanai un īstenošanai. Kā izņēmumu noteikti gadījumi, kad tās tiek organizētas un veiktas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības vai citu likumā paredzēto funkciju izpildes nodrošināšanai.
Militārā apdraudējuma pārvarēšanu var panākt tikai ar Latvijas iedzīvotāju iesaisti valsts aizsardzībā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Līdz šim esošais regulējums bija vispārīgs un nepietiekams, proti, neparedzēja skaidru normatīvo regulējumu attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri vēlas iesaistīties bruņotas pretošanās vai pilsoniskās nepakļaušanās pasākumos situācijās, kad likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
