Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība (LVSADA) ir nobažījusies, ka mediķi solīto atalgojuma palielinājumu par 20% nākamgad varētu arī nepiedzīvot, norāda arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Viņš ir noraizējies, ka varētu neatrast finansējumu 70 miljonu eiro apmērā, lai palielinātu mediķu atalgojumu par 20%. Un tas savukārt nozīmēšot, ka mediķi vairs neticēs nevienam solījumam, uzskata Keris. Tāpat viņš domā, ka šādā scenārijā Latvijas veselības aprūpē varētu sākties “dramatisku notikumu kaskāde”, jo turpināsies mediķu aizplūšana, cilvēkresursu trūkums un citas problēmas.
Esošās valdības rīcību mediķu atalgojuma jautājumā Keris sauc par “cinisku spēli”. Viņam ir aizdomas, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska valdība jau gada sākumā nolēmusi, ka nepieciešamais finansējums mediķu atalgojuma palielināšanai netiks rasts, tāpēc solījumi mediķiem bijuši tikai priekšvēlēšanu kampaņa.
Pēc Kera paustā, par to liecinot atšķirības Latvijas stabilitātes programmās, kuras iesniegtas Eiropas Komisijai. Jaunajā Stabilitātes programmā, salīdzinot ar Stabilitātes programmu no 2017. līdz 2020.gadam, esot būtiski samazināts finansējums veselības aprūpei, tostarp neparedzot finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai. LVSADA par šīm neatbilstībām informējusi Kučinski, kurš tālāk jautājumu nodevis veselības ministrei Andai Čakšai, tomēr neviena no amatpersonām arodbiedrībai pagaidām nav atbildējusi uz izteiktajām bažām.
Pēc viņa domām, valdībai būtu jāpasaka, ka jaunā stabilitātes programma ir nepareiza, valdība rīkojusies neprofesionāli un maldinājusi Eiropas institūcijas.
Gan Veselības ministrija, gan premjers norādījuši, ka jautājums par mediķu atalgojuma palielinājumu tiks skatīts 2019.gada budžeta apstiprināšanas procesā, un to realizēs jaunā valdība, nevis aizejošā, tomēr Keris uzskata, ka esošā valdība tikai “formāli atrunājas”, jo arī tā vēl varot atkāpties no jaunās Latvijas stabilitātes programmas, atstājot spēkā esošo. Saskaņā ar Stabilitātes programmu 2017.-2020.gadam veselības aprūpes budžets 2020.gadā sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr jaunajā stabilitātes programmā – 3,9% no IKP.
Arodbiedrība pagaidām nezina, kāda būs tās rīcība, ja finansējums mediķu atalgojumam netiks rasts, jo esošā valdība norāda, ka vairs nav atbildīga par 2019.gada budžeta jautājumiem, savukārt jaunās valdības vēl vispār nav. “Ir diezgan grūti saprast, no kā būtu jāprasa atbildība un rīcība. [..] Teikšu atklāti, mēs neesam bijuši šādā situācijā,” sacīja Keris.
Kā ziņots, mediķu darba samaksas jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa savā pēdējā sanāksmē augustā vienojās līdz 2021.gadam ik gadu mediķu atalgojumu palielināt par 20%.
Kā pēc sanāksmes sacīja Čakša, jau šogad atalgojums vidēji palielināts par 30%, taču nākamais solis esot atalgojuma palielināšana par 20%. Lai gan vienošanās darba grupā panākta, ar šo vienošanos un informatīvo ziņojumu, kas tagad tiks gatavots, vēl jāvēršas valdībā. “Tas tālāk jau ir budžeta process, lai to iestrādātu un ir nepieciešams valdības atbalsts, lai izpildītu šos solījumus,” toreiz teica ministre.
Mediķu atalgojuma palielināšanai par 20% 2019.gadā nepieciešami papildu 70 miljonus eiro, kuriem, pēc veselības ministres Čakšas paustā, finansējuma avoti vēl nav zināmi, tomēr šī summa, ministres ieskatā, ir “reālā vajadzība”.
Tikmēr Kučinskis aģentūrai LETA pauda, ka mediķu algu pieaugums nākamajā gadā ir jaunās valdības jautājums. Ministru prezidenta ieskatā, saistībā ar bažām par iespējamo mediķu algu nepalielināšanu nākamgad noticis “ārkārtīgi dīvains pārpratums”.
Kučinskis skaidroja, ka trīs gadu budžetā ietverta norāde uz to, ka mediķu algu palielinājums ir nākamā gada budžeta jautājums. Viņš norādīja, ka gan Čakšai, gan arī Veselības ministrijai ir iestrādes un priekšlikumi, taču jautājuma risināšana kopumā atkarīga no jaunās valdības izvirzītajām prioritātēm. “Ja valdība to uzskaitīs par prioritāti, tad būs. Bet mēs kā šobrīd aizejošā valdība jau nevaram taisīt nākamā budžetu, to mums likums aizliedz,” teica Kučinskis.
