Aizgājušā gada novembrī mazumtirdzniecības apjomi Latvijā gada griezumā turpināja palielināties un bija par 10,7% lielāki salīdzināmās cenās, kas ir lielākais pieaugums kopš marta, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ziņo Finanšu ministrija.
Pieaugumu novembrī nodrošināja galvenokārt nepārtikas preču tirdzniecība. Līdzīgi kā oktobrī, arī novembra pieaugums daļēji saistāms ar tirdzniecības ierobežojumiem 2021.gada oktobrī un novembrī, kuru rezultātā mazumtirdzniecības apjomi tad saruka, veidojot zemu bāzi.
Pagājušā gada vienpadsmit mēnešos mazumtirdzniecības nozare augusi par 4,7%, tajā skaitā nepārtikas preču noiets pieaudzis par 9,5%, pārtikas – par 1,1%, bet tirgotie degvielas apjomi palikuši teju nemainīgi (+0,1%).
Nozīmīgu 23,3% apjomu pieaugumu novembrī uzrādīja nepārtikas preču grupa, kas ir lielākais pieaugums kopš janvāra.
Tostarp lielākie pieaugumi apģērbu un apavu (94,4%), kultūras un atpūtas preču (57,3%), būvmateriālu un santehnikas (44,4%), informācijas un komunikācijas iekārtu (19,8%), mājsaimniecības elektroierīču (16,7%) mazumtirdzniecības apjomos. Par 15,6% pieaugusi aŗī tirdzniecība tirgos un stendos. Taču tirdzniecība attālināti un pa pastu ierobežojumu apstākļos pērn veikta lielākos apjomos, un novembrī tā ir sarukusi par 14,5%.
Tikmēr pārtikas preču noiets saruka otro mēnesi pēc kārtas, un novembrī tas samazinājies par 3%. Tirdzniecības ierobežojumi pērn pārtikas preču noietu ietekmēja vismazāk, un apjomu samazinājumi tādēļ tad nebija novērojami. Novembrī noieta sarukumu izraisa galvenokārt cenu pieaugums, kas visvairāk ietekmē maznodrošinātās personas un iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem.
Iedzīvotāju izdevumi par mājokli, tajā skaitā par apkuri, novembrī vēl nav būtiski palielinājušies, jo oktobris laikapstākļu ziņā bijis silts mēnesis. Taču novembrī gaisa temperatūra jau bijusi krietni zemāka, kas liecina, ka decembrī «vidējam Latvijas iedzīvotājam» palielināsies izdevumi par mājokli un, iespējams, mazināsies pirktspēja, kas negatīvi ietekmēs mazumtirdzniecības nozari. Pozitīvu ietekmi veidos dažādie valsts atbalsta pasākumi.
Novembrī nepārtikas preces bijušas par 27% dārgākas kā gadu iepriekš, bet pārtikas cenas augušas par 30%. Tostarp maizes un graudaugu cenas augušas par 35,9%, piena, siera un olu – par 34%, bet alkoholiskie dzērienu un tabakas izstrādājumu – vien par 6,2%. Jāpiemin, ka, norimstot Covid–19 pandēmijai, Igaunijas pierobežā palielinās alkohola tirdzniecības apjomi, kaimiņiem izmantojot zemāku tā cenu līmeni Latvijā.
Savukārt degviela novembrī tirgota par 9,1% vairāk nekā iepriekšējā gada novembrī. Arī decembrī paredzams noieta palielinājums līdz ar jūtamu cenu samazināšanos. Novembrī degvielas cenas pieaugums gada griezumā pirmo reizi kopš februāra ir samazinājies zem 30% robežas.
Decembrī mazumtirdzniecības apjomi ierasti ir augstāki, iedzīvotājiem gatavojoties gada nogales svētkiem, un paredzams, ka šā gada decembrī tie būs bijuši augstāki kā iepriekšējā gada decembrī. Taču 2023.gada pirmajā ceturksnī tirdzniecības apjomi var arī nepieaugt, pieaugot izdevumiem par mājokli un arī preču cenām turpinot pieaugt vai saglabājoties augstā līmenī, prognozē Finanšu ministrija.
3.01.2023. / Autors: BNN / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
