Iesniegšanai Eiropas Komisijai (EK) piektdien parakstīts Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) nostājdokuments par ES fondu ieguldījumiem un to ieviešanu, lai veicinātu pilsētvides attīstību. Tajā tiek pausta vienota nostāja, ka pēc 2020. gada ir jāvienkāršo teritorijai piesaistīto ES fondu investīciju ieviešana, lai maksimāli efektīvi nodrošinātu attīstību atbilstoši konkrētās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām, informē FM.
“ES fondu atbalsts Latvijai pēc 2020. gada būs pieejams – tas ir skaidrs. Tomēr līdz ar to šobrīd ir ļoti svarīgi pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem un citiem sniegt Eiropas Komisijai savu viedokli par to, kādā tieši veidā nākotnē ieguldīt ES fondus vēl gudrāk un efektīvāk, lai tie nes maksimālu labumu valsts iedzīvotājiem. Tādēļ ir tapis šis dokuments, kurā paužam vienotu Latvijas deviņu lielo pilsētu un Finanšu ministrijas kā ES fondu Vadošās iestādes nostāju,” norāda FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Nostājdokumentā pausts, ka nākotnē ir jāvirzās uz vēl efektīvākiem ES fondu plānošanas un ieviešanas risinājumiem. Tādēļ pēc 2020. gada pilsētvides attīstībai ir jābūt vieglāk īstenojamai, paplašinot iespējas katrai no pašvaldībām piemeklēt un savstarpēji kombinēt nepieciešamos risinājumus tās attīstībai.
Tāpat nepieciešams noteikt elastīgus sasniedzamos rādītājus, lai nodrošinātu iespējas ES fondu ieviešanas laikā atbalsta sadalījumu piemērot aktuālajai situācijai. Šādi tiktu palielināta teritorijai piesaistīto investīciju efektivitāte, veicinot arī reģionālo, nacionālo un ES līmeņa mērķu sasniegšanu. Atbildot uz katras konkrētās teritorijas vajadzībām, tiek sakārtoti ne vien reģioni, bet arī visa valsts un ES.
Nosakot teritoriālo attīstību kā atsevišķu prioritāti, tiktu veicināta pilsētu un pašvaldību dalība ES fondu stratēģiskajā plānošanā un projektu iesniegumu atlases kritēriju izstrādē. Šādi arī tiktu palielināta uzticība pašvaldībām un efektīva iedzīvotāju interešu īstenošanu gan teritoriālo stratēģiju izstrādes procesā, gan ieviešanā.
Jau ziņots, ka šī gada maijā EK publicēs priekšlikumus nākamā ES daudzgadu budžeta pēc 2020. gada sadalījumam. Tam gatavojoties, dalībvalstis, organizācijas un citas iesaistītās puses aktīvi veido un pauž savu pozīciju par Kohēzijas politikas nākotni, kur īpaši svarīgs ir pašvaldību un iedzīvotāju viedoklis. Šī gada februārī kopīgu aicinājumu EK saglabāt spēcīgu ES Kohēzijas politiku un veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem ir parakstījuši visu trīs Baltijas valstu finanšu ministri.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
