Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Uzklausot VM ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits – tādu patlaban ir septiņi.
Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!) piekrita, ka VM izstrādātais piedāvājums veselības finansēšanas maiņai skar “plašāku lauku”, ne tikai medicīnas nozari. Arī Viņķele uzskata, ka būtu jārevidē patlaban Latvijā spēkā esošie septiņi nodokļu maksāšanas režīmi.
Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) aicināja ministrus sākt domāt par tādu nodokļu režīmu, kas mudinātu maksāt nodokļus. “Ja ir kāda nodokļu likme, kas nemudina maksāt nodokļus, tad tā ir jālikvidē,” uzsvēra iekšlietu ministrs.
Arī Kariņš, noklausījies ministru pausto, atzina, ka dažādie nodokļu maksāšanas režīmi nav ilgtermiņā labvēlīgi pašiem nodokļu maksātājiem, jo tādējādi šīs personas neapdrošina savu nākotni.
“Būtu bezatbildīgi VM piedāvājumu skatīt, nemainot sistēmu kopumā. Tāpēc mums būs jāizšķiras par nodokļu sistēmas izmaiņām. Iespējams, tas būtu pat jādara ātrāk par 2021.gadu. Bet, ja vēlamies kaut ko mainīt, lēmumiem jābūt tālredzīgiem,” uzsvēra Ministru prezidents.
Kariņš atzina, ka nodokļu sistēmai būtu jābūt taisnīgai un vienlīdzīgai, bet nekādā gadījumā nevar pieļaut nodokļu sistēmas pasliktināšanos.
“Mūsu valdība veiks teritoriālo reformu, kas skar arī skolu sistēmu, veselības aprūpi un nodokļus. Šodien nekādus lēmumus nepieņemam, bet publiski atklājam debates par izmaiņām nodokļos,” sacīja Kariņš.
Šīs diskusijas raisījās pēc tam, kad veselības ministre piedāvāja jaunu risinājumu valsts obligātajai apdrošināšanai. Tas paredzētu šai apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus, par vienu procentpunktu palielinot sociālās iemaksas arī tiem darba ņēmējiem, par kuriem šīs iemaksas netiek veiktas vispārējā režīmā, kā arī mikrouzņēmuma darbiniekiem.
No 2018.gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, šos ieņēmumus novirzot veselības aprūpes nozares finansēšanai. Tomēr, kā iepriekš skaidroja Viņķele, tas patlaban nav attiecināts uz visiem legālās nodarbinātības veidiem, tostarp mikrouzņēmuma režīmā strādājošajiem, patenta maksājumu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem.
Autors: LETA / Foto: LETA
