Smagos noziegumos apsūdzētais un no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas pienākumiem atstādinātais Aivars Lembergs pirmdien tā dēvētajā “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē vairākkārt noliedza jebkādu savu ietekmi nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Žurnāls Ir šogad publicēja viesnīcā Rīdzene noklausītās sarunas, un vienā no sarunām Lembergs toreizējam politiķim Aināram Šleseram esot teicis: “Viņam (Ulmanim) bija aptuveni kādas 40 balsis. Un Andris man toreiz – tas bija īsi pirms mūsu lielā kara – Andris saka, klausies, velns, davaj to Ulmani! Man nah*j to Ulmani vajag, bet viņam vajag, un mēs salikām, ko mēs tur varam – no opozīcijas, un “ceļā” jau arī nebija atbalsts. Un kopā mēs savācām man liekas 13 balsis. Iznāca, ka man bija kādas astoņas un Andrim bija piecas. Nē, mēs pat vairāk savācām – 15, man bija deviņas, Andrim sešas. Bļ*ģ, un viņš dabūja 57 [patiesībā 53] balsis, tas Ulmanis! Saproti, viss baigi skaisti… Bet mēs tad zinām, ka mēs likām! Un tur bija zināms budžetiņš – ne jau par skaistām acīm. Ulmanim vajadzētu Andrim, bļ*ģ, visu laiku roku bučot, bļ*ģ… Labi, viņš par manu lomu vispār nezina, jo Andris visu laiku ar viņu kontaktējās.”
Šodien parlamentārās izmeklēšanas komisijā Lembergs paziņoja, ka jebkura prezidenta ievēlēšana ir politisks lēmums, ko pieņem Saeimas vairākums. “Nepašaubāmi, beidzās Ulmanim pirmais termiņš, Latvijas ceļam bija svārstīgs viedoklis, par “zemniekiem” jautājumu nebija,” norādīja Lembergs un piebilda, ka toreizējais politiķis Andris Šķēle šī jautājuma sakarā veicis plašas konsultācijas un “bija runa par sadarbības turpināšanu”.
“Ne es balsoju par Ulmani, ne varēju balsot. Ja tur pazibēja tajā Ir blefā par budžetiņu… Kā es nopirktu 51 balsi? Ar maisu staigāju?” retoriski piebilda Lembergs.
Lembergs arī komisijā paziņoja, ka “oligarhu” krimināllieta esot bijis politisks šovs, turklāt lieta sākta īsi pēc tam, kad Andris Bērziņš izteicis priekšlikumu par kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu. “Šova” organizēšana esot bijusi uzticēta toreizējai KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei un Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam Jurim Jurašam.
Lembergs skrupulozi analizēja un uzskaitīja daudzus KNAB un tiesas pieņemtos lēmumus par kratīšanām dažādos objektos. Šajos lēmumos Lembergs saskata pretrunas un nelikumības.
Vaicāts, vai viņam bijusi saistība ar AS Diena un laikrakstu Diena, Lembergs atbildēja, ka viņam neesot bijis gods iegādāties šo laikrakstu, ko viņš būtu darījis tikai “smagu murgu” gadījumā, jo kādreizējais AS Diena valdes priekšsēdētājs [tagad ekonomikas ministrs un Vienotības priekšsēdētājs] Arvils Ašeradens un ilggadējā laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte koncernu noveduši līdz bankrotam, bet viņš nemēdzot “dedzināt naudu dedzināšanas pēc”. “Ja nopirktu Dienu, tad tas nozīmētu to likvidēt. Es to neņemtu pat par velti, ja nu vienīgi man piemaksātu piecus miljonus,” piebilda Lembergs.
Savukārt vaicāts, vai viņš centās ietekmēt laikraksta publikāciju saturu, Lembergs atbildēja, ka bieži izteicis kritisku viedokli par laikrakstu. Savulaik laikraksts esot veicis “totālu melu kampaņu”, lai diskreditētu viņu kā politiķi, tāpēc Ventspils mērs laikrakstam rakstījis sūdzības un dažreiz laikraksts Lemberga viedokli publicējis. “Tāda bija mana ietekme,” apgalvoja Lembergs.
Lembergs ir pārliecināts, ka pret viņu joprojām tiekot veikta totāla noklausīšanās. “Telefons, mājās, darbā, makšķerēšanā,” paziņoja Lembergs.
Kā ziņots, viesnīcas Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kas tika ierosināta 2011.gadā.
KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas “oligarhu lietā”.
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto “oligarhu lietu”. Pārbaudes rezultāti netiek publiski izpausti, taču tie ir nodoti vērtēšanai Drošības policijā, kas komentārus pagaidām nesniedz.
Autors: LETA / Foto: LETA
