Neapmierināta ar smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga mēģinājumiem novilcināt procesu, tiesa lietu nolēmusi skatīt triecientempā – augustā un turpmāk tiesas sēdes sasauktas katru darba dienu. Lai arī pirms tiesu debatēm apsūdzības uzturētāji neatklāj, cik lielu cietumsodu A.Lembergam prasīs, TV3 Ziņu aprēķini liecina, ka runa varētu būt par vairāk nekā 10 gadiem.
TV3 Ziņas ziņo, ka nesen A.Lemberga krimināllieta kļuva par garāko pirmajā instancē skatīto tiesas procesu, apsteidzot tā dēvēto Digitālās televīzijas lietu. Lembergs liecības sniedz jau 10 mēnešus. Tiesa uzskata, ka apsūdzētais apzināti vairākkārt mēģinājis novilcināt procesu.
Kā ziņo TV3, A.Lemberga liecināšana drīzumā gan varētu beigties, jo palikušas vien pāris epizodes. Turklāt pirmoreiz Latvijas vēsturē vienas tiesas procesu nolemts skatīt katru darba dienu. Sākot ar augustu, kad lietas dalībnieki atgriežas no atvaļinājuma, šādā tempā lietu paredzēts skatīt vairākus mēnešus.
Tiesa, advokāts Oskars Rode, kurš aizstāv A.Lembergu dēlu Anriju, slimības dēļ šonedēļ tajās nevarēs piedalīties, tāpēc tiesas maratona sākums pārcelts par nedēļu. Neskatoties uz to, lietā iesaistīto juristu teiktais liek domāt, ka spriedums vairs nav gadu, bet mēnešu jautājums.
Tiesu debatēs prokuratūra apkopos savāktos pierādījumus, kā arī informēs, kādus sodus A.Lembergam un pārējiem apsūdzētajiem – A.Lemberga dēlam Anrijam un Ansim Sormulim – prasīs. Jurists to TV3 Ziņām atsakās atklāt. Taču, ņemot vērā, ka A.Lembergs apsūdzēts vairākos smagos noziedzīgos nodarījumos, viņam varētu draudēt cietumsods no desmit līdz pat 20 gadiem.
Jau ziņots, ka tiesa turpina uzklausīt A.Lemberga liecības. Iepriekš prokuratūra nolēma grozīt apsūdzību. Viens no prokuroru grupas pārstāvjiem Jānis Ilsteris iepriekš apstiprināja, ka apsūdzība tiešām ir grozīta, taču šīs izmaiņas viņa ieskatā nav būtiskas, proti, nopietnākie Krimināllikuma panti joprojām apsūdzētajam tiekot inkriminēti. Tie ir kukuļņemšana sevišķi lielos apmēros un lielā apmērā noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšana.
A.Lembergam joprojām 15 apsūdzības sadaļās tiek inkriminēta Krimināllikuma 325.panta otrā daļa, kas paredz atbildību par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.
Savukārt saskaņā ar apsūdzības grozījumiem četras apsūdzības sadaļas grozītas no Krimināllikuma 325.panta otrās daļas uz pirmo daļu, jo lēmumus attiecībā uz četriem uzņēmumiem A.Lembergs pieņēmis kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis. Līdz ar to, ja tiek secināts, ka apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziegumu, kvalifikācija ir jāmaina.
Tikai piecas apsūdzības sadaļas tika izslēgtas, no vairāk nekā 200 lēmumiem tie ir aptuveni seši lēmumi, līdz ar to nekādas būtiskas izmaiņas nav notikušas, pauda prokurors.
Tāpat apsūdzība tiek uzturēta par piedalīšanos mantiskos darījumos, kas Lembergam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti. Šeit tikai mainās kvalifikācija no 326.panta otrās daļas un pirmo daļu, jo Lembergs šīs noziedzīgās darbības veicis kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis, norādīja Ilsteris.
Viņš skaidroja, ka apsūdzības grozītas arī pagājušā gadā. Tas darīts saistībā ar to, ka no Krimināllikuma normām tika izņemta “atkārtotība”, kā rezultātā apsūdzība bija jāgroza. “Prokuratūrai ir tiesības to darīt līdz tiesas izmeklēšanas beigām un tas nekādā veidā neietekmē saprātīgo termiņu, jo nekādi jauni apstākļi, par kuriem apsūdzētie vai liecinieki nebūtu liecinājuši, nav nākuši klāt. Tā ir normāla darba gaita atbilstoši Kriminālprocesa normām,” rezumēja Ilsteris.
A.Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Līdzās Ventspils mēram uz apsūdzēto sola sēdies arī viņa dēls Anrijs un dažādu tranzītuzņēmumu bijusī amatpersona Ansis Sormulis. Visi trīs norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA