Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš uzskata, ka panikai par Krievijas politisko lēmumu savas tranzīta kravas turpmāk pārorientēt tikai caur savām ostām, neesot iemesla – kravu apjoms, kas iziet caur Latvijas ostām, joprojām ir vērā ņemams, bet publiski paustais lielais sarukums ir daudz mazāks nekā izskanējis.
Intervijā Latvijas Radio vēstnieks teica: “Protams, no vienas puses mēs zinām, ka Krievija mēģina attīstīt savu ostu infrastruktūru un tamdēļ viņi mēģinās noslogot savas ostas arvien vairāk. Bet, ja mēs paskatāmies sausos skaitļos, tad mēs redzam, ka pagājušajā gadā kravu apgrozījums caur Latvijas ostām bija 62 mlj. tonnu. Tas ir vairāk nekā 2000.gadu pirmās desmitgades, vairāk nekā 2013. gadā. Pēc 2014. gada, pēc bēdīgi slavenajiem Ukrainas notikumiem, kravu apgrozījums caur Latvijas ostām tiešām krīt, taču tikai salīdzinoši nedaudz. 2018. gadā tas bija 66 mlj. tonnu kravas, pērn – 62 mlj. tonnas. Es tiešām neesmu no tiem, kurš saskata kādu iemeslu panikai.” Tiesa, te gan jāpiemin, ka vēstnieks pieminējis gada vispārējo caur Latvijas ostām pārkrauto kravu apmēra summu.
Viņš gan norādīja, ka kompānijām, kuras strādā šajā virzienā, ir jāapzinās, ka jāstrādā ļoti sīvos konkurences apstākļos visā Baltijas reģionā. “Politiskiem apsvērumiem vienmēr ir nozīme, bet es domāju tā – kur ir saprātīgi uzņēmēji, vienmēr skatīsies izdevīgumu un pakalpojumu kvalitāti,” teica Riekstiņš.
Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 62,379 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5,7% mazāk nekā 2018.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
20.02.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
