Lai arī pēdējos gados ir vērojama tendence samazināties kopējam ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaitam, tomēr Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to Eiropas valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija. Pērn Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem notikuši 5,5 ugunsgrēki un gājuši bojā 4,4 cilvēki, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji citās valstīs, liecina jaunākie Starptautiskās Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas Statistikas centra dati.
Kā liecina atbildīgo valsts dienestu uzkrātā informācija, tad vairāk nekā puse no Latvijā reģistrētām ugunsnelaimēm notiek dēļ neuzmanīgas apiešanās ar uguni, 2016. gadā tas bija iespējamais cēlonis 60,8% gadījumos.
No uguns posta var izsargāties, cilvēkiem esot uzmanīgākiem ar uguni, kā arī lielāku uzmanību pievēršot ugunsdrošības prasībām un normām. “Diemžēl ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte”, secina Edgars Rozentāls, SIA FN-SERVISS valdes priekšsēdētājs. 2013. un 2014.gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus, turklāt, gadu no gada pārbaudot vienus un tos pašus objektus, ir piefiksēts, ka to skaits nesamazinās.
To apliecina arī Valsts kontroles revīzijā kontatētais, ka arī valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi. Tāpat lielai daļai iestāžu trūkst līdzekļu – 31,0% izglītības iestāžu, 28,6% kultūras un sporta centru un 26,0% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.
Ugunsdrošības normu pārkāpumi tiek konstatēti arī objektos, kur notiek būvdarbi. Visbiežāk tiek pieļauta smēķēšana ārpus speciāli iekārtotām vietām, nodarbinātie nav instruēti par ugunsdrošības noteikumiem, trūkst ugunsdzēsības līdzekļu.
“Ugunsdrošība neaprobežojas ar ugunsdrošības instrukcijas izstrādi, darbinieku ikgadējām mācībām, ugunsdzēsības aparātiem u.c. Lielākā daļa normatīvo aktu ir vadlīnijas un instrumenti katra uzņēmuma un mājsaimniecības drošībai. Taču svarīgāka par priekšrakstiem ir mūsu kā indivīda uzvedība un rīcība ārkārtas situācijā,” uzskata Rozentāls.
Lielu daļu trūkumu ir iespējams novērst bez lieliem kapitālieguldījumiem, ja vien atbildīgajām personām un sabiedrībai ir zināšanas un izpratne par ugunsdrošību kā vitāli svarīgu normu kopumu, nevis kā apgrūtinošu administratīvu slogu.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
