Ventspils Augstskolas izstrādātais Latvijas pirmais satelīts Venta-1 piektdienas, 23.jūnija rītā, plkst. 6.59 pēc Latvijas laika ar Indijas nesējraķeti PSLV-C38 tika veiksmīgi nogādāts kosmosā.
Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Venta-1 zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu labi varēs uztvert tikai 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm. Pirmajā orbītas apriņķošanas reizē satelīta Venta-1 signālu nevar uztvert, jo tas šķērsos Krievijas vidieni.
Ventspils Augstskolas komanda tiešraidei sekoja līdzi augstskolas radiostacijā, no kuras arī notiks satelīta Venta-1 signālu uztveršana, bet Ventspils Augstskolas pārstāvis – galvenais projekta koordinators no augstskolas puses Aigars Krauze bija devies uz Indiju, lai būtu klāt vēsturiskajam mirklim, kad satelīts Venta-1 uzsāka savu ceļu kosmosā. Nesējraķete PSLV – C38 tika palaista no Indijas, tā ir 44 metrus augsta un tās diametrs ir 2,8 metri. Tās kopējā masa ir 320 tonnas un tā sastāv no 4 posmiem. Ar raķetes palīdzību kosmosā tika nogādāti 30 satelīti no 15 valstīm – arī Latvijas pirmais satelīts Venta-1.
Venta-1 izstrādāts sadarbojoties Ventspils Augstskolai un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātei. Šī projekta galvenais mērķis ir veicināt inženierzinātņu studiju attīstību Ventspils Augstskolā. Galvenais eksperiments, kuru plānots veikt ar Venta-1, ir kuģu satiksmes identifikācijas (AIS) datu uztveršana ar satelīta palīdzību un to pārraide uz zemes staciju Ventspils Augstskolā. Ar šādu satelīttehnoloģiju palīdzību iespējams sekot kuģu maršrutiem daudz plašākā teritorijā, nekā to iespējams izdarīt ar tradicionālām AIS sistēmām, kas izvietotas gar krasta līniju un darbojas 20 – 40 km rādiusā.
Pateicoties satelīta Venta-1 projektam, jau šobrīd Ventspils Augstskolas IT un Elektronikas programmu studentu bakalauru un maģistru darbu tematikā liels īpatsvars ir ar satelīttehnoloģijām saistītai problemātikai.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspils Augstskola
