Šobrīd Ventspils brīvostā norit aktīvs darbs četros virzienos, bet galvenokārt lielākā uzmanība tiek vērsta uz mērķtiecīgu ostas pārvaldes darba efektivizāciju, norāda Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis. Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver, ka visu Latvijas ostu galvenais uzdevums ir cītīgi strādāt pie jaunu kravu piesaistes.
Viņš skaidro, ka šobrīd Ventspils brīvosta ir jaunu izaicinājumu un iespēju priekšā. “Pagājušo gadu Ventspils ostas termināļi noslēguši kopumā ar plus zīmi, bet mūsu uzdevums radīt tādu pārvaldības platformu, kas ļautu ostas uzņēmumiem būt pārliecinātiem par pārvaldības iestādes darba caurspīdīgumu un pārdomātu, efektīvu darbu, kas dotu iespēju ne tikai saglabāt kravu apgrozījumu esošajā līmenī, bet arī attīstīties,” norāda Purmalis.
Viņš stāsta, ka šobrīd Ventspils brīvostā norit aktīvs darbs četros virzienos: “Rūpīgi izvērtējam aizsāktos projektus, aktualizējam investīciju sadaļu, galveno vērību pievēršot ostas infrastruktūras saglabāšanas un attīstības jautājumiem, sakārtojam normatīvo aktu bāzi, lai Ventspils brīvostas pārvaldi varētu pārņemt jaunizveidotā valsts akciju sabiedrība, un, galvenokārt, mērķtiecīgi efektivizējam ostas pārvaldes darbu.”
Kā norādīja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa, pagājušajā gadā caur Ventspils ostu tika nosūtīts kopumā 33% no Latvijas ostu kravu kopapjoma. Kopš 2016. gada, kad ostā tika reģistrēts zemākais kravu apgrozījums, pēdējos gados Ventspils ostai ir izdevies ik gadu audzēt pārkrauto kravu apjomu. Pērn izdevies Ventspils brīvostā pārkraut 20,46 miljonus tonnu, kas par 131 tūkstoti tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākais pieaugums bijis labības kravu segmentā, tāpat palielinājies pārkrauto akmeņogļu, minerālmēslu un dažādu metālu kravu apjoms.
“Viens no iemesliem, kas sekmējis kravu apgrozījuma stabilitāti, ir ostas uzņēmumu aktīvs darbs pie kravu nomenklatūras dažādošanas. Jēlnafta un naftas produkti, kas vēsturiski veidojuši lielāko ostas kravu portfeļa daļu, 2019. gadā sastādīja vairs tikai 46% no visām kravām, turpretī pēdējos gados Ventspils ostas palielinājies ro-ro kravu, ģenerālkravu un beramkravu īpatsvars,” akcentēja ostas pārstāve.
“Lai arī pēdējā mēneša notikumi ir piesaistījuši pastiprinātu uzmanību ostām un tranzīta nozarei kopumā, vēlos uzsvērt, ka situācija ir stabila, ko apliecina Latvijas lielāko ostu spēja pārorientēt kravu konjuktūru. Latvija, aizvadītajā gadā ostās pārkraujot 62,3 miljonu tonnu, pēc kravu apgrozījuma joprojām ir līderpozīcijās starp Baltijas valstīm, un mūsu ambīcijas ir šo pozīciju saglabāt. Mēs rēķināmies ar Krievijas politiku attiecībā uz kravu tranzītu caur Baltijas ostām, tāpēc visu Latvijas ostu kopīgs uzdevums ir turpināt aktīvi strādāt pie jaunu kravu piesaistes,” tā pēc tikšanās ar Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvalžu vadītājiem sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
“Mēs ar to [Krievijas kravu novirzīšanu caur savām ostām] rēķināmies un tas nav nekas tikai šim gadam raksturīgs. Mūsu mērķis ir pielāgoties tranzīta un transporta ķēdē, lai joprojām Latvijas tranzīta koridors būtu pievilcīgs kravu nosūtītājiem un saņēmējiem,” tā savukārt Linkaiti citē ziņu aģentūra LETA.
24.01.2020 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
