Laika posmā no 2018. līdz 2021.gadam Aizsardzības ministrija plāno ik gadu investēt ap 50 miljonu eiro militārās infrastruktūras attīstībā, prioritāri pilnveidojot uzņemošās valsts atbalsta un Zemessardzes infrastruktūru, kā arī sekmējot poligonu un šautuvju attīstību. Tā ceturtdien paziņoja Aizsardzības ministrija.
Līdzīgi kā pērn, arī 2018. gadā apjomīgākās investīcijas plānotas Ādažu bāzē, tās attīstībā ieguldot 60% no kopējā militārās infrastruktūras attīstībai paredzētā nacionālā finansējuma. Ādažu bāzē tiks turpināta kazarmu un noliktavu būvniecība, kā arī militārās tehnikas izvietošanas un uzturēšanas infrastruktūras attīstība. Tāpat tiks uzlaboti karavīru sadzīves apstākļi, uzsākot jauna sporta kompleksa izbūvi.
Ar uzņemošās valsts atbalstu saistītas infrastruktūras attīstība plānota arī NBS Aviācijas bāzē Lielvārdē, šogad uzsākot jaunas kazarmas būvniecību.
Zemessardzes bāzu attīstība notiks gan paplašinot un attīstot esošos īpašumus, gan pārņemot ministrijas valdījumā jaunus nekustamos īpašumus, iespēju robežās izvēloties īpašumus, kas vairs netiek izmantoti un kuru uzturēšana rada finanšu slogu pašvaldībām. Piemēram, Zemessardzes 51. kājnieku bataljona attīstībai no Dobeles novada pašvaldības tiks pārņemts īpašums Apguldes skola aptuveni 11 ha platībā. Rīgā izvietoto Zemessardzes vienību, kā arī citu Aizsardzības ministrijas padotības iestāžu vajadzībām no Veselības ministrijas pārņemts nekustamais īpašums Linezera ielā 6.
Turpmākajos četros gados AM plāno uzsākt sešu jaunu bāzu infrastruktūras attīstību Zemessardzes bataljoniem – Rīgā, Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Krustpils un Gulbenes novados.
Reģiona drošības stiprināšanai NBS militāro bāzi tuvāko piecu gadu laikā plānots izveidot arī Rēzeknes novada Lūznavā.
Lai nodrošinātu nepieciešamo apmācību infrastruktūru gan Nacionālo bruņoto spēku, gan sabiedroto spēkiem, ir uzsākta un turpmākos četrus gadus tiks turpināta poligonu un šautuvju attīstība. Papildus Ādažu poligona attīstībai tiks pilnveidoti divi reģionālie poligoni – Lāčusils Alūksnes novadā un Meža Mackeviči Daugavpils novadā, kā arī viens specializētais poligons Skrundā militāriem treniņiem pilsētvides apstākļos.
Pērn militārās infrastruktūras attīstībai paredzētais finansējums sasniedza 57,2 mlj. eiro, ļaujot realizēt jaunus projektus.
Papildus nacionālajam finansējumam būtisku ieguldījumu militārajā infrastruktūrā Latvijā sniedz gan NATO, gan ASV, kas ir Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris. Gan NATO, gan ASV infrastruktūras finansējuma mērķis ir nodrošināt un stiprināt Latvijas uzņemošās valsts atbalsta spējas.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
