Lai gan kopumā ziemāju stāvoklis visā valstī pašlaik vērtējams kā labs, tomēr vietām laukus nācies pārsēt, jau jūtama sausuma ietekme un nenoliedzams bijis izaicinājums – izvēlēties pareizāko mēslošanas taktiku, ņemot vērā šībrīža minerālmēslu ievērojamo sadārdzinājumu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie lauku apsekojumi.
Ne vien pa reģioniem, bet pat pa saimniecībām, ziemāju stāvoklī vērojamas lielas atšķirības, ko, pirmkārt, radījis mēslojuma sadārdzinājums, bet, otrkārt, – ietekmi uz sējumiem atstājušas arī maija sākumā piedzīvotās zemās gaisa temperatūras.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis stāsta: «Pašlaik Kurzemē un vietām Zemgalē jau jūtama arī sausuma ietekme. Vizuāli redzams, ka ir lauki, kas saņēmuši pietiekamu mēslojuma devu, bet nereti sastopami lauki, kuros ievērojami trūkst slāpekļa mēslojums. Maijā, atgriežoties mitrumam un siltumam, lauki visā Latvijā jau izskatās daudz labāk un ir atguvuši tiem raksturīgo krāsojumu. Zemā temperatūra pavasarī aizkavējusi veģetāciju – īpaši Kurzemē un Zemgalē pat par 7–10 dienām.»
LLKC Rēzeknes biroja augkopības konsultante Anita Dzene norāda: «Arī mūspusē ziemāju attīstība kavējas vidēji par 10 dienām. Ir saimniecības, kurās nācies pārsēt ziemas rapsi, jo to nopostījuši meža zvēri. Atsevišķos laukos bija vērojama augu «izkrišana» 20–30% apmērā, tomēr tie ir saņēmušies un zied.»
“Ziemas kvieši kopumā izskatās labi, bet ziemas mieži citus gadus bijuši labāki.”
Maija zemo temperatūru ietekmē dažviet rapsim nav aizmetušies pirmie pāksteņi, vietās, kur rapša stublāja pacelšanās laikā bijusi lielāka zemo temperatūru ietekme, novērota rapša stublāja plaisāšana.
Patreiz aktīvi jāpievērš uzmanība slimību izplatībai ziemas kviešos, kā arī ir jāizvērtē slimību riski ziemas rapsī un jāveic slimību ierobežošana.
Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība. Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem.
Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.
2.06.2022. / Autors: BNN / Foto: Pixabay
