Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada deviņos mēnešos pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 21,515 miljardi eiro, tostarp trešajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 7,76 miljardi eiro.
Arī šī gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 4,7%, bet atbilstoši izlīdzinātājiem datiem kāpums bijis par 5,3%. Savukārt šogad trešajā ceturksnī palielinājies par 1,7%.
Mežsaimniecības un mežizstrādes pievienotā vērtība palielinājās par 27% un šis pieaugums kompensēja kritumu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.
Salīdzinoši zemos pieaugumu novērtējumus vairākās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi. Apstrādes rūpniecībā pieaugums trešajā ceturksnī bija par 1%. Nozīmīgākais kāpums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6%. Savukārt kritums bija pārtikas produktu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 4%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 3%.
Būvniecības produkcijas apmēri palielinājās par 10%. Ēku būvniecības apmēri pieauga par 9%, inženierbūvniecības apmēri – par 6%, bet par 20% vairāk veikti specializētie būvdarbi.
Mazumtirdzniecībā apmēri palielinājās par 2%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā apmēri pieauga par 4%, bet nepārtikas preču tirdzniecībā bija kāpums par 2%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā bija palielinājums par 2%, bet vairumtirdzniecībā bija kritums par 1%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē kāpums bija par 8%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu pieaugums par 8%, kā arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību jomas palielināšanās par 7%. Pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 11%, bet pasta un kurjeru darbībās – par 16%.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos pieaugums bija par 4%, tostarp izmitināšanā – par 9%, bet ēdināšanā – par 2%.
Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 14%, tostarp datorprogrammēšanā un konsultēšanā bija pieaugums par 17%, bet telekomunikāciju pakalpojumos – par 13%.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē ir audzis pakalpojumu apmērs apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē – par 10%. Finanšu pakalpojumu nozarē būtiski augusi peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības – četras reizes salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni, un samazinājušies komisijas naudas izdevumi un pārējie administratīvie izdevumi. Šīs izmaiņas sekmēja nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 0,8%. Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības palielinājās par 0,9%.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē pieaugums bijis par 13%, no tās iznomāšana un ekspluatācijas līzingā pieaugums bijis par 24%, darbības darbaspēka meklēšanai un nodrošināšanai ar personālu – par 22%, biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības – par 6%.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2018.gada trešajā ceturksnī pieaudzis par 8%.
Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 6%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 3%, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 10%, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai – par 3%.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 13%, tostarp ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 10%, mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos – par 15% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 27%.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri šogad trešajā ceturksnī palielinājušies par 1%, tostarp preču eksports audzis par 1%, bet pakalpojumu eksports – par 0,2%.
Informācijas un datorpakalpojumu eksports faktiskajās cenās palielinājies par 12%.
Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 3%. Preču imports palielinājies par 4%, bet kopējais pakalpojumu imports samazinājies par 2%, ko ietekmēja informācijas, finanšu un datorpakalpojumu importa kritums.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
