Pēdējo dienu notikumi saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) paziņojums par “ABLV Bank” saistību ar naudas atmazgāšanas shēmām un korupciju pamatīgi satricinājuši Latvijas finanšu sektora reputāciju.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) preses konferencē atzina, ka Latvijai patlaban iestājusies reputācijas krīze starptautiskajā finanšu sektorā, ko izraisījusi situācija ar “ABLV Bank”, kā arī Rimšēviča aizturēšana. Viņa skaidroja, ka tas, cik liela ietekme uz bankas darbību būs ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) ziņojumā teiktajam, ir atkarīgs no “ABLV Bank” vadības spējas sadarboties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), ASV “FinCEN” pārstāvjiem, bankas klientiem un Eiropas Centrālo banku (ECB).
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. Bankas pārstāvji gan apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Reizniece-Ozola arī atzīmēja, ka valsts no savas puses neriskēs ne ar vienu tās rīcībā esošu eiro, lai atbalstītu “ABLV Bank”. Vienlaikus viņa norādīja, ka minētā situācija radījusi jautājumu par Latvijas finanšu sektora uzraudzības kapacitātes stiprināšanu. Viņa sacīja, ka pēc ASV “FinCEN” ziņojumā atklātās informācijas analizēs būs skaidrs, vai Latvijas finanšu sektorā pastāv būtiskas uzraudzības problēmas.
Viņa piebilda, ka “ABLV Bank” reputācijas dēļ daļa tirgus dalībnieku atturas no sadarbības ar banku.
Lai risinātu situāciju saistībā ar “ABLV Bank” likviditātes problēmām, Latvijas Banka no “ABLV Bank” iegādājusies valsts vērtspapīrus bankas likviditātes nodrošināšanai apmēram 13 miljonu eiro vērtībā.
Latvijas finanšu sektora reputāciju iedragājusi arī Rimšēviča aizturēšana. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Rimšēvičam. Viņš tika aizturēts sestdienas vakarā un joprojām atrodas Valsts policijas izolatorā Čiekurkalnā.
Reizniece-Ozola uzskata, ka Rimšēvičam būtu jānoliek amata pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku.
Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvičs pēc KNAB uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.
KNAB piektdienas vakarā aizturēja arī uzņēmēju Māri Martinsonu, kuru gan svētdienas vakarā atbrīvoja. Martinsons aizturēts par kukuļņemšanu organizētā grupā.
Plašāk par izmeklēšanu un aizturēšanu KNAB informēs pirmdien preses konferencē.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
Autors: LETA / Foto: LETA
