Latvija simtgadi sagaida ar strauju un plašu ekonomisko izaugsmi, un, lai gan izaugsme jau kļūst lēnāka, tuvākos pāris gadus tā joprojām būs ar gana strauju izaugsmes turpinājumu, teikts Swedbank jaunākajā ekonomikas apskatā.
Spēcīgs pieprasījums pasaulē joprojām ļaus audzēt eksportu, bet lielāko devumu sniegs investīcijas un patēriņš. Algu kāpums ļaus iedzīvotājiem tērēt vairāk, neskatoties uz augstāku inflāciju. “Brīdī, kad ekonomikas izaugsme ir spēcīga, valsts budžetam ir jātērē ļoti piesardzīgi, tomēr vēlēšanu priekšvakara radītais tēriņu vilinājums, šķiet, ņem virsroku, un fiskālā politika mazliet piemet malku jau tā gana siltai krāsnij,” tā norāda bankas galvenais ekonomisks Mārtiņš Kazāks.
Latvijā aizvadītais ir bijis straujas izaugsmes gads ar izcilu sniegumu eksportā, investīciju aktivitātes atdzīvošanos un spēcīgu mājsaimniecību patēriņu. “Izaugsme ir bijusi gana plaša, proti, augušas gandrīz visas nozares. Mīnusi iezīmējās vien divās nozarēs – finanšu un apdrošināšanas sektorā, kas skaidrojams ar nerezidentu biznesa segmenta samazināšanu, bet rudens pusē arī lauksaimniecībā, kas ir lietavu sekas. Pērn ekonomika auga par aptuveni 4,7%, šogad, biznesa ciklam nobriestot, gaidāma 4,2% izaugsme, savukārt nākamgad – jau lēnāka 3,2% izaugsme,” prognozē Swedbank galvenais ekonomists.
Augoša ārējā pieprasījuma ietekmē eksporta sniegums šogad un nākamgad būs labs, tomēr pieaugums kļūs lēnāks. Rudens lietus var negatīvi ietekmēt lauksaimniecību un kokapstrādi, arī šo nozaru eksportu. Tomēr galvenais iemesls lēnākam eksporta izaugsmes tempam būs augsta jaudu noslodze, iepriekšējo gadu zemais investīciju apjoms, algu kāpums, kā arī lēnāks pieprasījuma kāpums pasaulē. Līdz ar biznesa cikla nobriešanu lielāku lomu ekonomikas izaugsmes virzīšanā noteiks iekšzemes pieprasījums, proti, investīcijas un mājsaimniecību patēriņš.
Investīcijas pamatkapitālā pērn trīs ceturkšņos pieauga par aptuveni 20%. Ņemot vērā zemo bāzi un to, ka aptuveni 40% no pieauguma, visticamāk, var skaidrot ar airBaltic lidmašīnu iegādi, tad pieaugums vairs nešķiet tik jaudīgs. Kāpēc?
“Pirmkārt, ES fondu projektu īstenošana atpaliek no plānotā. Otrkārt, uzņēmumi, kas strādā tikai vietējam tirgum, pie krītoša iedzīvotāju skaita var apmierināt pieprasījumu ar nelielām investīcijām efektivitātes uzlabošanā. Treškārt, neskatoties uz augošo ārējo pieprasījumu un jau augsto jaudu noslodzi, izskatās, ka arī virkne eksportētāju var palielināt apjomus ar nelieliem kapitāla ieguldījumiem. Līdz ar straujāku ES fondu līdzekļu ieplūdi un nepieciešamību palielināt ražošanas jaudas investīciju izaugsme arī šogad gaidāma divciparu līmenī. Savukārt būvniecība joprojām būs straujāk augošā nozare,” norāda Kazāks.
Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu. Turklāt atšķirības starp reģioniem un prasmju neatbilstība saasina darbaspēka pieejamību, veicinot strauju algu kāpumu. Pērn algu izaugsmi balstīja līdzvērtīgs produktivitātes kāpums, tomēr ilgstoši tik strauji audzēt ražīgumu visā ekonomikā diez vai izdosies. Algām augot straujāk par produktivitāti, tiek kaitēts konkurētspējai. Algu izaugsme kopā ar naftas cenu kāpumu un akcīzes nodokļu paaugstināšanu šogad uz augšu pavilks inflāciju, un tā būs 3,7%, bet nākamgad jau atkal lēnāka – 2,5%. Neskatoties uz inflāciju, pirktspēja pieaugs, labvēlīgi ietekmējot mājsaimniecību patēriņu.
“Fiskālā politika vēlēšanu priekšvakarā izskatās nedaudz procikliska, kas nozīmē, ka tiek piemesta malka jau tā siltai krāsnij. Pērn vairāk par ieņēmumiem tērēja gan valsts, gan pašvaldības, tomēr deficīta smagums bija valsts pusē. Budžeta plāni šim gadam liecina, ka izdevumi augs tuvu 10%. Lai gan vēlēšanu iznākums, visdrīzāk, būtiskas izmaiņas nenesīs, vēlēšanu priekšvakarā var kavēties reformu ieviešana,” prognozē eksperts.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
